Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta. Tie ir plēsīgi 1—16 cm gari nakts dzīvnieki un kserofīli, kas galvenokārt dzīvo sausās vietās.
Skorpionus klāj cieta, stipri hitinizēta ķermeņa sega. Pēc ārējās formas un pēc funkcijas var izšķirt trīs ķermeņa daļas: galvkrūtis, priekšējo vēdera daļu - priekšvēderu un asti; aste un priekšvēders kopā veido vēderu. Galvkrūtis sedz kopējs muguras vairogs; abiem pirmajiem galvkrūšu ekstremitāšu pāriem, helicerām un pedipalpām ir spīles. Priekšvēderā koncentrējas elpošanas un vairošanās orgāni, kā arī zarnu trakta svarīgākās daļas. Priekšvēdera pirmajā segmentā atrodas nepāra dzimumatvere, pie otrā ir viens pāris rudimentāru vēdera kāju, tā sauktie ķemmveida piedēkļi. Aste jeb postabdomens ir sašaurināta, visai lokana un kustīga ķermeņa daļa, kas noder uzbrukumam un aizsardzībai. Pēdējam, postanālajam posmam ir nagveida dzelknis - indes dzelonis ar divu indes dziedzeru pāra atverēm; indes dziedzeri atrodas posma paplašinājumā. Skorpioni elpo ar četriem pāriem lapveida plaušu, kas atveras uz priekšvēdera 3.—6. segmenta sternītiem.
Skorpioni ir mazkustīgi. Dzīvdzemdētāji.Tie apdzīvo klajas, sausas, bieži vien tuksnešainas smilšainas un mālainas platības. Visu dienu tie pavada slēptuvēs zem akmeņu šķembām, zemes alās, zem koku mizas utt. Ja vienā akmeņu kaudzē apmetušies ļoti daudzi skorpioni, tie turas atstatu viens no otra. Naktī skorpioni atstāj slēptuvi un dodas meklēt laupījumu. Tie ēd tikai dzīvu laupījumu, galvenokārt kukaiņus, zirnekļus, mitrenes, daudzkājus. Skorpioni var ļoti ilgu laiku badoties, bet ūdeni tiem nevajag nemaz. Noķerto laupījumu tie paceļ ar spīlēm un nonāvē ar indes dzeloni, pārliekdami asti pāri mugurai. Taču sīku laupījumu skorpioni apēd dzīvu, nenogalinot ar indes dzeloni. Barību sagrauž ar helicerām un izsūc, bet cietās ķermeņa segas pamet. Skorpionu inde atkarībā no skorpionu un to upuru sugas iedarbojas dažādi. Buthidae dzimtas sugām inde ir stiprāka nekā citu dzimtu sugām. Cilvēkam indes dzeloņa dūriens ar retiem izņēmumiem nav nāvīgs: rodas tikai stipras sāpes, sadzeltās vietas satūkums, miegainība, drudzis. Pēc divām trim dienām slimais izveseļojas. Posmkājiem indes iedarbība var atnest momentānu nāvi. Taču dažu vaboļu un tauriņu kāpuri nemaz nereaģē uz skorpiona dzēlienu.
Augšējā silūra jūru nogulās atrastie skorpioni stipri atšķiras no tagad dzīvojošajiem: kāju posmi tiem gandrīz vienāda garuma, kājas tikai ar vienu nadziņu, nevis ar diviem; galvkrūšu sternālais vairogs aiz trešā un ceturtā kāju pāra gūžām, nevis starp tām; ķemmveida piedēkļi netipiski; arī lapveida plaušas nav bijušas. Silūra skorpioni bijuši jūras dzīvnieki un dzīvojuši seklos ūdeņos. Minēto īpatnību dēļ skorpionus var tuvināt Merostomata klasei. Karbona periodā skorpioni pēc uzbūves jau līdzinās mūsdienu formām.
Pasaulē ir zināmas ap 2000 mūsdienu skorpionu sugu.
Kārta Skorpioni (Scorpiones)
(†) - izmirušu organismu grupa
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: ScorpionesSkorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta. Tie ir plēsīgi 1—16 cm gari nakts dzīvnieki un kserofīli, kas galvenokārt dzīvo sausās vietās.
