Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas.[1] Tā sastopama Eiropas mērenajā joslā, Latviju ieskaitot, Āzijas rietumos un centrālajā daļā, Dienvidāzijas subtropos un Āfrikā. Lielākā daļa niedru lijas populācijas ir gājputni, lai gan Eiropas dienvidos, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos niedru lijas ir nometnieki.[2]
Niedru lijas tuvākās radinieces ir svītrainā lija (Circus spilonotus), kura kādreiz tika klasificēta kā niedru lijas pasuga, purva lija (Circus approximans) un Madagaskaras lija (Circus macrosceles).
Niedru lijai ir plašs izplatibas areāls. Tā ligzdo gandrīz visā Eiropā, izņemot kalnus un Skandināvijas ziemeļu daļu. Ārpus Eiropas tā ligzdo arī Ziemeļāfrikā, Tuvajos Austrumos (Turcijā, Irākā, un Irānā) un Centrālāzijā līdz Ķīnas ziemeŗietumiem, Mongolijai un Baikāla reģionam Sibīrijā. Niedru lijas ziemo Eiropas dienvidos un rietumos, kā arī Arābijas pussalā, Āfrikā (Sāhila joslā, Nīlas baseinā un Lielo Āfrikas ezeru reģionā), Indijas subkontinentā un Mjanmā.[2][3]
Reizēm niedru lija ieklejo Islandē, Azoru salās, Malaizijā un Sumatrā. Daži novērojumi bijuši Gvadelupā un Puertoriko.[4]
Latvijā sastopama nominālpasuga — Circus aeruginosus aeruginosus.[3] Vietām tā ir parasta ligzdotāja, sevišķi pie sekliem niedrāju ezeriem, zivju dīķiem un līdzīgām vietām. Latvijā ligzdo 1000—1500 pāru.[3] Līdz šim ziemošanas gadījumi nav pierādīti.[3]
Niedru lija ir īpaši aizsargājama putnu suga un ir iekļauta Latvijas Sarkanajā grāmatā.[5]
Niedru lija ir liela auguma, slaids, spēcīgs putns ar lieliem, platiem spārniem, garu asti un garām kājām. Tā planējot spārnus tur viegli paceltus uz augšu V veidā.[6][7] Niedru lijai ir ļoti laba dzirde, jo līdzīgi kā pūcēm tai ir sejas disks, kas uzlabo skaņas novadīšanu uz ļoti lielajiem ausu atvērumiem.[7] Niedru lijai piemīt izteikts dzimumu dimorfisms. Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi, kā arī to apspalvojums ir atšķirīgs. Niedru lijas ķermeņa garums ir 43—55 cm, spārnu plētums 115—140 cm,[6] svars tēviņam 400—650 g, mātītei 500—800 g.
Niedru lijas apspalvojuma krāsa var būt divējāda — tipiskā un tumšā. Tipiskam tēviņam galva, pleci un krūtis ir dzeltenpelēkas ar tumšāk brūnām garensvītrām, mugurpuse un spārnu segspalvas sarkanbrūns. Lidojumā no mugurpuses tēviņš ir trīskrāsains — ar melniem spārnu galiem, brūnu muguru, spārnu segspalvām un sudrabaini pelēku asti, sekundārajām lidspalvām un iekšējām primārajām lidspalvām. Mātīte ir vienmērīgi tumši brūna ar zeltaini baltu spārna pleca malu, galvu vai galvas virsu un rīkli. Apspalvojums ap acīm ir tumšs, izceļot gaišās acis. Jaunie putni līdzinās mātītēm, bet ir vēl tumšāk brūni un tiem nav gaišo spārnu priekšmalu.
Reizēm sastopamas ļoti tumši brūnas morfas niedru lijas, kas biežāk novērojamas austrumos. Šīs krāsu morfas jaunie putni ir gandrīz melni. Knābis visu vecumu putniem ir tumšs, vaskādiņa un kājas dzeltenas. Jaunajiem putniem acis brūnas, putnam pieaugot tās kļūst dzeltenas (tēviņiem ātrāk, mātītēm vēlāk).[6]
Niedru lija parasti apmetas pie sekliem, stāvošiem saldūdeņiem, ezeriem, dīķiem, karjeriem, kas aizauguši ar niedrēm. Reizēm tā ligzdo arī niedrājos bez atklāta ūdens tuvumā, piemēram, slapjās pļavās un purvos. Medībām niedru lija izmanto atklātu lauku ainavu ar tīrumiem un seklām ūdenstilpnēm, lidojot virs zemes apmēram 2—6 metru augstumā.[7] Pamanot medījumu, lija pēkšņi krīt lejup ar izstieptām kājām un izplestiem nagiem.
Niedru lija barojas galvenokārt ar grauzējiem un putniem (visbiežāk perējošām mātītēm, mazuļiem un olām). Atsevišķos gadījumos barojas arī ar kukaiņiem, Vardēm, čūskām un zivīm. Ligzdošanas perioda sākumā tēviņš barību meklē viens un nodot to mātītei gaisā pie ligzdas.[6][7]
Vairošanās sezonas sākumā niedru lijas izveido pāri, kura attiecības var būt vairāku gadu garumā. Riesta laikā pāris veic iespaidīgu kopīgu lidojumu, apļojot augstu debesīs virs nākamās ligzdošanas vietas un tad kopīgi krītot līdz pat zemei. Reizēm pāris saāķējas ar nagiem un, virpuļojot spirālē, krīt lejup. Tēviņš mēdz arī mātīti pacienāt ar medījumu, to metot tai nagos, atrodoties gaisā.[7] Niedru lija ligzdu būvē uz zemes vai seklā ūdenī blīvā augājā.[6] Ļoti retos gadījumos ir novērota niedru lijas ligzdošana labības laukā, vai nelielā niedru audzē.[7] Ligzda tiek sakrauta no zāles, niedrēm un zariem,[6] tās diametrs sasniedz 80 cm.[7] To būvē tikai mātīte. Reizēm abi putni pienes jaunu materiālu ligzdai laikā, kad ir izšķīlušies jau mazuļi. Gadā viens perējums.
Dējumā parasti 4—5 baltas olas, bet reizēm arī 3—8 olas. Reizēm uz olām var būt plankumi no ligzdas materiāla. Čaumala bez spīduma. Perē tikai mātīte, bet tēviņš tai pienes barību. Perēšana visbiežāk tiek uzsākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas (retāk – otrās vai trešās). Inkubācijas periods 33—38 dienas. Šķilšanās asinhrona - nenotiek vienlaicīgi, bet pirmās divas vai trīs olas var šķilties vienlaikus. Mazuļi ligzdguļi. Pirmās 7—10 dienas mātīte tos silda, un barību visai ģimenei pienes tikai tēviņš. Vēlāk medībās dodas abi vecāki. Mazuļi pilnībā apspalvojas 35—40 dienu laikā. Mātīte ar tiem paliek kopā vēl 15—25 dienas, bet tēviņš parasti pamet jaunos putnus drīz pēc to apspalvošanās.[6]
Niedru lijai ir 2 pasugas:[2][3]
Niedru lija (Circus aeruginosus) ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgo putnu suga, kurai ir 2 pasugas. Tā sastopama Eiropas mērenajā joslā, Latviju ieskaitot, Āzijas rietumos un centrālajā daļā, Dienvidāzijas subtropos un Āfrikā. Lielākā daļa niedru lijas populācijas ir gājputni, lai gan Eiropas dienvidos, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos niedru lijas ir nometnieki.
Niedru lijas tuvākās radinieces ir svītrainā lija (Circus spilonotus), kura kādreiz tika klasificēta kā niedru lijas pasuga, purva lija (Circus approximans) un Madagaskaras lija (Circus macrosceles).
-_Female_near_Hodal_I_Picture_2101.jpg)
