Alcidae

Alku dzimta (Alcidae) ir viena no tārtiņveidīgo kārtas (Charadriiformes) dzimtām, kas apvieno 24 mūsdienās dzīvojošas sugas, vienu izmirušu sugu un kas tiek iedalītas divās apakšdzimtās. Alku dzimtas putni mājo atklātā jūrā un krastā iznāk tikai ligzdošanas sezonā.^[1] Tie sastopami ziemeļu puslodes vēsākajos ziemeļu ūdeņos, gar Ziemeļamerikas un Eirāzijas krastiem.^[1][2] Dažu sugu izplatības areāls sasniedz Kaliforniju, ASV, un Meksiku.

Latvijā

Resnknābja kairas (Uria lomvia) ir lielākās alku dzimtā

Raibā kairīte (Brachyramphus marmoratus)

Latvijā sastopamas 4 alku dzimtas sugas: lielais alks (Alca torda), mazais alks (Alle alle), melnais alks (Cepphus grylle) un tievknābja kaira (Uria aalge), kuri novērojami ceļošanas un ziemošanas laikā.^[3]

Izskats un īpašības

Alku dzimtas sugas ir vidēji lieli vai mazi jūras putni. Vislielākais alku dzimtā bija izmirušais milzu alks (Pinguinus impennis), kura ķermeņa garums sasniedza 85 cm, svars 5 kg.^[4] Toties mūsdienās lielākā dzimtā ir resnknābja kaira (Uria lomvia), kuras ķermeņa vidējais garums ir 45 cm, svars gandrīz 1,5 kg.^[5] Mazākais dzimtā ir punduralks (Aethia pusilla), kura ķermeņa garums ir 16 cm, svars 86 g.^[6]

Alku dzimtas putni ir labi peldētāji un nirēji, toties to gaita uz sauszemes ir ļoti neveikla, jo to pleznotās kājas anatomiski novietotas tālu uz atpakaļu.^[1] Visas mūsdienās dzīvojošās sugas spēj lidot, bet izmirušais milzu alks bija nelidojošs.^[1] Spārni ir īsi, tādēļ lidojumā spārnu vēzieni ir ļoti ātri. Alku dzimtas putni atgādina pingvīnus, jo, līdzīgi kā pingvīniem, lielākajai daļai ir melnbalts apspalvojums (tumša mugurpuse un gaiša apakšpuse), tiem ir vertikāla stāja un līdzīgi barošanās ieradumi. Tomēr abas putnu grupas nav tuvu radniecīgas.^[1]

Uzvedība

Alki barojas, dziļi ienirstot un medījot zivis zem ūdens.^[1] Gandrīz visas sugas, izņemot raibās kairītes (Brachyramphus),^[7] ir koloniāli ligzdotāji. Dažas sugas ligzdo milzīgās kolonijās klinšainos jūras krastos, dažas sugas ligzdo nelielās grupās akmeņainās pludmalēs, bet citas ligzdo alās.^[2]

Sistemātika

Mazais alks (Alle alle)

Lielais alks (Alca torda)

Melnais alks (Cepphus grylle)

Ragainais tuklītis (Fratercula corniculata)

Alku dzimta (Alcidae)

• Alku apakšdzimta (Alcinae)
  • cilts: Alcini
    • ģints: Alki (Alca)
      • Lielais alks (Alca torda)
    • ģints: Kairas (Uria)
      • Resnknābja kaira (Uria lomvia)
      • Tievknābja kaira (Uria aalge)
    • ģints: Mazie alki (Alle)
      • Mazais alks (Alle alle)
    • ģints: † Milzu alki (Pinguinus)
      • † Milzu alks (Pinguinus impennis)
  • cilts: Brachyramphini
    • ģints: Raibās kairītes (Brachyramphus)
      • Garknābja kairīte (Brachyramphus perdix)
      • Īsknābja kairīte (Brachyramphus brevirostris)
      • Raibā kairīte (Brachyramphus marmoratus)
  • cilts: Cepphini
    • ģints: Melnie alki (Cepphus)
      • Baložu alks (Cepphus columba)
      • Briļļainais alks (Cepphus carbo)
      • Melnais alks (Cepphus grylle)
  • cilts: Synthliboramphini
    • ģints: Kairītes (Synthliboramphus)
      • Briļļainā kairīte (Synthliboramphus hypoleucus)
      • Japānas kairīte (Synthliboramphus wumizusume)
      • Kalifornijas kairīte (Synthliboramphus craveri)
      • Sirmā kairīte (Synthliboramphus antiquus)
      • Skripsas kairīte (Synthliboramphus scrippsi)
• Tuklīšu apakšdzimta (Fraterculinae)
  • cilts: Aethiini
    • ģints: Alciņi (Aethia)
      • Apaļknābja alciņš (Aethia psittacula)
      • Cekulainais alciņš (Aethia cristatella)
      • Punduralks (Aethia pusilla)
      • Ragainais alciņš (Aethia pygmaea)
    • ģints: Pelēkie alki (Ptychoramphus)
      • Pelēkais alks (Ptychoramphus aleuticus)
  • cilts: Fraterculini
    • ģints: Degunragalki (Cerorhinca)
      • Degunragalks (Cerorhinca monocerata)
    • ģints: Tuklīši (Fratercula)
      • Atlantijas tuklītis (Fratercula arctica)
      • Cekulainais tuklītis (Fratercula cirrhata)
      • Ragainais tuklītis (Fratercula corniculata)

Atsauces