Kāpelētājķauķi[1] (Acrocephalus) ir lielākā kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģints, kas apvieno 43 sugas. Vairākas no tām mūsdienās ir izmirušas.[2] Ligzdo Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un salās (gan Atlantijas, gan Indijas, gan Klusajā okeānā).[2] Palearktikas sugas ir gājputni, ziemo Āfrikā, Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Tropu populācijas ir nometnieki.[3]
Latvijā sastopamas 7 kāpelētājķauķu ģints sugas: ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus), ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus), grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola), krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum), niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus), palieņu ķauķis (Acrocephalus agricola) un purva ķauķis (Acrocephalus palustris).[4][5]
Kāpelētājķauķi ir vidēja un liela auguma ķauķi. Šīs ģints sugām raksturīgs taisna galvas virsma (bez liektas pieres) un samērā garš knābis ar platu pamatni. Ķermenis, kājas un nagi spēcīgi. Pēdas anatomija (ar garu ārējo pirkstu, īsu iekšējo pirkstu un lielu aizmugurējā pirksta spilventiņu) piemērota, lai pieķertos, piemēram, pie niedrēm un pārvietotos arī pa zemi, parasti ar lēcieniem. Aste noapaļota vai pakāpeniska ar 12 lidspalvām. Apspalvojums lielākajai daļai sugu olīvbrūns vai rudibrūns uz muguras, gaišs pavēderē. Dažām sugām mugura svītrota, bet dažām Klusā okeāna salu sugām apspalvojums veido sarežģītus un košus rakstus.[6]
Kāpelētājķauķi asociējas ar mitrām, appurvotām vietām un ūdeni. Uzturas purvos, niedrājos, krūmos, augstos lakstaugos, dažreiz zemu koku lapotnē. Lielākā daļa sugu ir ļoti labi dziedātāji. Barojas ar kukaiņiem.[3][6]
Kāpelētājķauķi (Acrocephalus) ir lielākā kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģints, kas apvieno 43 sugas. Vairākas no tām mūsdienās ir izmirušas. Ligzdo Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un salās (gan Atlantijas, gan Indijas, gan Klusajā okeānā). Palearktikas sugas ir gājputni, ziemo Āfrikā, Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Tropu populācijas ir nometnieki.
.jpg)
.jpg)
