Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta). Tās dabīgais izplatības areāls ir ļoti plašs un aptver gandrīz visu Ziemeļameriku. Kanādas zoss ligzdo Kanādas un Aļaskas tundrā un mērenajā joslā, ligzdošanas teritorijai iesniedzoties ASV ziemeļdaļā. Tā ziemo Ziemeļamerikas dienvidu reģionos, Meksiku ieskaitot.[1] Šī suga ir introducēta daudzviet pasaulē, kur tā labi iedzīvojusies:[1] Britu salās, Eiropas ziemeļrietumos un Jaunzēlandē,[2] no kurienes Kanādas zoss reizēm ieklejo Austrālijā.[1]
Kanādas zoss pirmo reizi Latvijā konstatēta 1982. gada janvārī, kad divi Somijā gredzenoti īpatņi tika atrasti Vidzemes jūrmalā 35 km attālumā viens no otra. Viens no šiem putniem tika atrasts miris un tagad glabājas Latvijas Dabas muzejā. Novērojumu skaits gadu gaitā pamazām pieaug. Visbiežāk Kanādas zosis var novērot pavasara migrācijas laikā aprīlī un maijā. Vairāki novērojumi ir bijuši arī ziemas mēnešos. Dažos gados ieceļošanai mēdz būt invāzijas raksturs, piemēram, 2005. gada pavasarī reģistrēti 16 novērojumi (49 īpatņi). Savukārt 2008. gada marta otrajā pusē novērota lielāku baru ieceļošana (5 baros kopā 107 īpatņi). Kanādas zosij ir bijis viens nesekmīgs ligzdošanas gadījums 1991. gadā, kad Smārdes purva karjerā tika atrasta ligzda ar olām, vēlāk vismaz viens no pāra putniem tika nošauts.[2]
Kanādas zoss ir liela auguma zoss, kuras ķermeņa garums ir 76—110 cm, spārnu izplētums 127—185 cm.[3][4] Tēviņš ir nedaudz lielāks nekā mātīte, vidēji par 10%. Tā ķermeņa masa ir 3,2—6,5 kg, mātītei 2,5—5,5 kg. Atkarībā no pasugas tās ķermeņa lielums un dažas apspalvojuma detaļas var būt atšķirīgas, tomēr tām visām ir kopīga galvenā iezīme - melns kakls un galva ar baltiem vaigiem un zodu, kas koši kontrastē ar samērā gaišo, pelēkbrūno ķermeņa apspalvojumu.[3] Tās kājas un knābis ir tumši pelēki, aste melna, bet zemaste balta. Lielākā ir lielā Kanādas zoss (B. c. maxima) pasuga, kas ir arī lielākā zoss pasaulē.[3] Mazākā no visām pasugām ir mazā Kanādas zoss (B. c. parvipes). Ļoti lieli īpatņi var pārsniegt 8 kg masu. Lielākā zināmā Kanādas zoss ir svērusi 10,9 kg un tās spārnu izplētums ir bijis 2,24 m.[4] Mazākā auguma Kanādas zosis ir samērā grūti atšķirt no Bafina zosīm, lai gan pēdējās ir mazākas, tikai nedaudz lielākas par meža pīlēm, tām ir īsāki kakli un smalkāki knābji.
Kā lielākā daļa zosu sugu Kanādas zoss ir gājputns. Tā ceļošanai veido lielus barus, kas lidojumā izkārtojas V veidā. Tēviņi ir samērā agresīvi gan vairošanās sezonas laikā, gan ārpus tās. Retos gadījumos tēviņš vajā ligzdošanas traucētāju pat līdz nāvei. Novērots gadījums, kad Kanādas zostēviņš vairāk kā stundu vajājis melngalvas zosi līdz tā ir mirusi. Nāve iestājās no noslīkšanas dubļos, tā kā Kanādas zostēviņš knāba traucētāju galvā un spieda to zemē.[5]
Kanādas zoss galvenokārt ir zālēdāja,[6] lai gan nelielos daudzumos tā barojas arī ar nelieliem kukaiņiem un zivīm.[7] Tā barojas gan ar zāli, gan ar sēklām. Kanādas zoss līdzīgi kā citas zosis, lai barotos, izkāpj krastā un ar knābi plūc zāli. Tā labprāt ēd pupas, kviešus, rīsus un kukurūzu. Ūdenstilpnēs tā barojas ar ūdensaugiem, kas aug gan krastos, gan tilpnes dibenā. Reizēm var novērot Kanādas zosi barojamies pilsētu atkritumu izgāztuvēs.[4]
Kanādas zosis dzimumbriedumu sasniedz 2 gadu vecumā. Tās veido monogāmus pārus uz mūžu. Jauns partneris tiek meklēts tikai tad, ja viens no pāra iet bojā. Ligzdai vieta parasti tiek piemeklēta ūdenstilpnes (ezera, dīķa, upes) krastā uz kāda pacēluma. Ligzda ir izskrāpēta sekla iedobe, kas tiek izklāta ar sausu zāli un dūnām. Dējumā ir 2—9 olas (visbiežāk 5 olas). Lai arī abi vecāki perē un abi vecāki aizsargā ligzdošanas teritoriju, mātīte ir galvenā perētāja.[4] Inkubācijas periods ilgst 24—28 dienas. Vairošanās sezonas laikā Kanādas zosis maina arī apspalvojumu un nespēj lidot 20—40 dienas, atgūstot spēju lidot apmēram tajā pašā laikā, kad jaunā paaudze sāk lidot.[8]
Uzreiz pēc izšķilšanās mazuļi spēj staigāt, peldēt un sekot saviem vecākiem, pašiem meklējot sev barību. Ģimene parasti pārvietojas vienā līnijā, abiem vecākiem atrodoties līnijas abos galos (priekšā un aizmugurē). Pieaugušās Kanādas zosis ar mazuļiem ir ļoti agresīvas, dzenājot gan nelielus dziedātājputnus, gan cilvēkus. Uzbrūkot tā šņāc kā čūska un, sitot spārnus, uzbrūk. Jaunās zosis sāk lidot, sasniedzot 6—9 nedēļu vecumu, bet tās paliek kopā ar saviem vecākiem līdz nākamā gada pavasarim, kopīgi ar vecākiem atgriežoties savās dzimtajās vietās no ziemošanas teritorijām.[6]
Saskaņā ar jaunākajiem DNS rezultātiem 2004. gadā no Kanādas zoss sugas tika atdalīta jauna suga - Bafina zoss (Branta hutchinsii). Kādreizējās vairāk kā 10 Kanādas zoss pasugas tika sadalītas starp abām jaunajām sugām.[9] Mūsdienu klasifikācijā Kanādas zosij ir 7 pasugas, bet Bafina zosij 5 pasugas.[9]
Kanādas zosij ir 7 pasugas:[9]
Kanādas zoss (Branta canadensis) ir liela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputnu suga, kas pieder pie melno zosu ģints (Branta). Tās dabīgais izplatības areāls ir ļoti plašs un aptver gandrīz visu Ziemeļameriku. Kanādas zoss ligzdo Kanādas un Aļaskas tundrā un mērenajā joslā, ligzdošanas teritorijai iesniedzoties ASV ziemeļdaļā. Tā ziemo Ziemeļamerikas dienvidu reģionos, Meksiku ieskaitot. Šī suga ir introducēta daudzviet pasaulē, kur tā labi iedzīvojusies: Britu salās, Eiropas ziemeļrietumos un Jaunzēlandē, no kurienes Kanādas zoss reizēm ieklejo Austrālijā.
.jpg)
