Piparu rinda (Piperales) ir divdīgļlapju klases rinda, kas iekļauj 4 dzimtas. Vispazīstamākais rindas pārstāvis ir plaši izmantojamais garšaugs melnais pipars.
Vārpastu dzimta izplatīta mērenajā joslā un subtropu klimata joslā, piparu — subtropu un tropu klimatā, jo sevišķi daudzveidīgi Dienvidamerikas ziemeļdaļā un ekvatoriālajā dienvidaustrumu Āzijā. Aristolohijas sastopamas tropu un mērenā klimata joslās gandrīz visā pasaulē.
Piparu dzimtas augi raksturīgi ēnainos, mitros tropu un subtropu mežos. Vairākums peperomiju ir epifīti Amerikas dienvidu un centrālās daļas un dienvidaustrumu Āzijas lietus mežos, savukārt Āfrikā to ir maz — tikai 20 sugas. Dzimtā dominē zemieņu augi līdz 400 m v.j.l..
Vārpastu dzimtas augi Ziemeļamerikā un dienvidaustrumu Āzijā visbiežāk aug ļoti dažādās mitrās vietās — no sāļūdens dūksnājiem okeānu piekrastē līdz slapjām ieplakām kalnos, upju ielejās un applūstošu ieplaku malās.
Aristolohijas aug pārsvarā ēnainos, mitros mežos no zemienēm līdz apmēram 180 m v.j.l. Dienvidamerikā un Centrālamerikā bieži kā kāpelējošas liānas lietus mežu laucēs un apmalēs. Kumeļpēdas sastopamas salīdzinoši sausākos un mazāk noēnotos biotopos. Sausienēs aristolohojas dzimtas augu ir maz, izņēmums ir sausās klinšu nogāzēs vai skujkoku un ozolu mežos Savienotajās Valstīs un Meksikā.
Saskaņā ar 2016. gada APG IV sistēmu (segsēkļu klasifikācijas taksonomiskā sistēma), piparu rindu veido 3 dzimtas:[1]
Piparu rindas iedalījums, saskaņā ar APG II (2003) UN APG III (2009) sistēmu:
Piparu rindas iedalījums, saskaņā ar 1981. gada Kronkvista sistēmu:[2]
Piparu rinda (Piperales) ir divdīgļlapju klases rinda, kas iekļauj 4 dzimtas. Vispazīstamākais rindas pārstāvis ir plaši izmantojamais garšaugs melnais pipars.
