Celmenes (Armillaria) ir fizalakriju dzimtas sēņu ģints, kas satur ap 35 sugu,[1][2] no kurām Eiropā sastopamas septiņas un Latvijā atrastas sešas.[3][4] No tām pazīstamākā ir parastā celmene, taču Latvijā augošo celmeņu līdzības un tuvās radniecības dēļ reizēm visas celmenes tiek uzskatītas par šīs sugas varietātēm.[5][6] Reizēm tās tiek iedalītas arī četrās sugās, neatzīstot par atsevišķām bumbuļkāta un purva celmenes.[7]
Armillaria ģints sēnēm raksturīgi sarkani, tumšbrūni līdz melni sēņotnes pinumi, ar kuriem tās izplatās — rizomorfas. Tās bieži novērojamas zem mizas inficētajiem kokiem vai uz cita sēnes inficēta substrāta. Vietā, kur kātiņš piestiprināts koksnei, parasti redzama balta, pūkaina sēņotne vai rizomorfas.[8] Naktī rizomorfas izraisa praulu spīdēšanu tumsā.[9]
Attīstoties uz iesala agara barotnes, Armillaria spp. visbiežāk veido blīvu micēlija slāni, kas ar laiku mainās no krēmkrāsas uz kanēļkrāsu un augtenēs, kurās audzis ilgāk, iegūst tumši brūnu vai sarkanbrūnu krāsu. Arī šādi audzētas Armillaria ģints sēnes mēdz veidot rizomorfas.[8]
Celmenes ir cepurīšu sēnes, kas augļķermeņus veido uz koksnes, kurā aug. Tās nav saimniekspecifiskas, jo spēj inficēt gan dažādas skuju, gan dažādas lapu koku sugas. Celmenes var būt gan saprotrofas, sadalot atmirušu koksni, gan nekrotrofas, izraisot kokiem balto trupi.[10][11][12][13] Daļa Armillaria ģints sēņu ir fakultatīvi nekrotrofas — atkarībā no vides apstākļiem var baroties gan ar dzīvu, gan atmirušu koksni.
Celmenes spējīgas dzīvot ilgi un attīstīt milzīgu sēņotni, tā, 1992. gadā pēc ģenētiskas izpētes Ziemeļamerikā augošs Armillaria bulbosa eksemplārs tika atzīts par vienotu sēni 15 hektāru lielumā un 10 tonnu svarā. Tā vecumu vērtē uz 1500 gadiem. No Latvijā sastopamajām sugām ievērojamus izmērus sasniedz tumšās celmenes sēņotne, kuras platība var pārsniegt pat 600 hektārus.[2]
No Eiropā sastopamajām sugām Armillaria borealis Marx. un Korhonen, Armillaria cepistipes Velen., Armilaria mellea (Vahl: Fr.) P. Kumm., Armillaria gallica Marx. un Romagn., Armillaria solidipes Peck. un Armillaria tabescens Scop. ir primāri vai sekundāri patogēnas sugas.[3]
Celmenes spēj izplatīties mežaudzē vairākos veidos: ar bazīdijsporām dzimumvairošanās ceļā inficējot nedzīvu koksni, veģetatīvi ar sēņotni, kad koka saknes nonāk tiešā kontaktā ar inficēta koka saknēm, un ar rizomorfām caur augsni sasniedzot kokus, kas aug inficētas koksnes tuvumā.[12] Rizomorfu melanizētais ārējais slānis pasargā tās no vides apstākļu nelabvēlīgas ietekmes un nodrošina micēlijam mehānisku stingrību, ar kuru iekļūt dzīva koka sakņu sistēmā.[13]
To, ka koks inficēts ar celmeņu ģints sēnēm, iespējams konstatēt pēc rizomorfām zem koka mizas, uz tā, vai pie koka saknēm. Rizomorfas augsnē pie koka vēl nav pietiekams pamats uzskatīt, ka koks inficēts, jo tās var būt saprotrofas Armillaria ģints sēnes rizomorfas, taču zem dzīvas saknes vai stumbra mizas visbiežāk konstatējamas būs patogēno celmeņu rizomorfas.[12] Celmenes infekciju kokā iespējams konstatēt arī pēc paresninājuma stumbra lejasdaļā, kurā zem mizas atrodams balta, blīva sēņotne. Rudenī uz koka stumbra vai pie tā sakņu kakla var izveidoties sēnes augļķermeņi, kas ir droša pazīme, ka kokā ir celmenes izraisīta trupe.[13]
Armillaria ģints izplatīta gandrīz visā pasaulē.[13][14][15][16][1][17][18][19] Celmenēm piemēroti reģioni ar mēreni siltiem un mitriem klimatiskajiem apstākļiem. Klimata piemērotības dēļ celmenes visplašāk sastopamas tropiskajā un mērenajā klimata joslā.[20] No septiņām Eiropā konstatētajām celmenēm sešu sugu izplatības areāli iekļauj Latvijas teritoriju.[21]
Parastās celmenes vēlams pirms lietošanas novārīt, jo bez novārīšanas tās var izraisīt gremošanas traucējumus.[9][22] Kātiņus to sīkstuma dēļ parasti nelieto. Citas Latvijas celmeņu sugas pārtikā tiek lietotas analoģiski parastajai celmenei, ne vienmēr tās savstarpēji atšķirot.
Bieži ar celmenēm, kuras Latvijā visas ir ēdamas, jauc dažādu sugu sēnes, kas ir līdzīga izmēra un aug uz koksnes. Vairāku citu ģinšu sugu neoficiālie nosaukumi iekļauj vārdu "celmene", piemēram, samtainā ziemene (Flammulina velutipes) — ziemas celmene,[23] mainīgā pacelmene (Kuehneromyces mutabilis) — neīstā celmene.[24] Sajaukšana ar šīm sugām nerada problēmas veselībai, taču nedrīkst sajaukt celmenes ar sērsēnēm, no kurām daudzas ir indīgas vai neēdamas. Visbiežāk no indīgajām sērsēnēm sastopama rūgtā sērsēne, kas atšķirama pēc zaļganpelēkajām lapiņām.[25] Iespējams celmenes sajaukt arī ar citām uz koksnes augošām indīgām sēnēm, piemēram, apmaloto ķivereni, kuras cepurīte, atšķirībā no celmenēm, nav zvīņota.[26]
Celmenes (Armillaria) ir fizalakriju dzimtas sēņu ģints, kas satur ap 35 sugu, no kurām Eiropā sastopamas septiņas un Latvijā atrastas sešas. No tām pazīstamākā ir parastā celmene, taču Latvijā augošo celmeņu līdzības un tuvās radniecības dēļ reizēm visas celmenes tiek uzskatītas par šīs sugas varietātēm. Reizēm tās tiek iedalītas arī četrās sugās, neatzīstot par atsevišķām bumbuļkāta un purva celmenes.
_at_the_foot_of_a_beechtree_-_panoramio.jpg)
.jpg)
