nomes no trilho de navegação
Krīta atmatene jeb krītbaltā atmatene (Agaricus cretaceus Fr., agrāk Psalliota cretacea), ir liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Mūsdienās šis apzīmējums tiek uzskatīts par novecojušu.
Analoģisku latīnisku nosaukumu Agaricus cretaceus Bull. cits autors XVIII gadsimtā bija devis citai sēņu sugai, kuru XIX gadsimtā aprakstot sajauca ar citu,[1] un tā kā gan Latvijas, gan ārzemju avoti bieži arī tai vēl lieto apzīmējumu Agaricus cretaceus, tad šeit pārpratumu novēršanai pēc sēnes latīņu nosaukuma seko arī autoru uzvārdi. Šī otrā suga tagad latīniski saucas Leucocoprinus cretaceus,[2] jeb Leucoagaricus cretaceus.[3] Pastāv uzskats, ka krīta atmatene Agaricus cretaceus Fr. ir sinonīms tīruma atmatenei (Agaricus arvensis) vai ir tās forma, un avoti ārpus Latvijas parasti nenorāda krīta atmateni kā patstāvīgu sugu.[4]
Humusa saprofīte. Aug trūdvielām bagātās augsnēs, ganībās un pļavās, mēslu kaudzēs, no augusta līdz oktobrim.
Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.
Krīta atmatene pieder pie dzeltējošo atmateņu grupas, kuras ir lielas, dzeltē iespiedumu vietās un ar to atšķiras no citām. Vēl šai grupā ietilpst tāpat ēdamās cildenā atmatene, tīruma atmatene, dzeltējošā atmatene, dižsporu atmatene, sajaukšanai ar kurām ir tīri zinātniska nozīme, un atsevišķi stāvošā indīgā atmatene, kuras mīkstums, īpaši kātiņa pamatnē, griezuma vietā koši dzeltē daudz stiprāk nekā citām atmatenēm un kurai ir nepatīkama karbola jeb fenola smaka. Mušmires, ieskaitot nāvīgi indīgo balto mušmiri, atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām un maksti, kas ietver mušmiru kātiņa pamatni. Kamēr jaunai krīta atmatenei lapiņas vēl baltas kā mušmirei, tikmēr ar tās ievākšanu jāievēro liela piesardzība.
Krīta atmatene jeb krītbaltā atmatene (Agaricus cretaceus Fr., agrāk Psalliota cretacea), ir liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Mūsdienās šis apzīmējums tiek uzskatīts par novecojušu.
Leucocoprinus cretaceus jeb Leucoagaricus cretaceus ir Latvijā iespējami sastopama kroksardzeņu ģints sēņu suga,[1], kura Latvijas avotos bieži tiek jaukta vai apzināti apvienota ar sārtsporeņu ģints riekstu sārtsporeni (Leucoagaricus leucothites jeb Leucoagaricus naucinus). Riekstu sārtsporenei briedumā ir gluda cepurīte, kamēr Leucocoprinus cretaceus cepurīte visu pastāvēšanas laiku klāta ar lieliem graudiem.[2] Fungi.lv, nosaucot riekstu sārtsporeni par Leucoagaricus cretaceus, vienlaikus min tai Leucoagaricus leucothites sinonīmus un fotogrāfijās rāda sēni ar gludu cepurīti.[3]
Jautājums par pareizajiem sugu nosaukumiem latviešu valodā paliek apstrīdams, šeit tiek lietota versija, ka riekstu sārtsporene ir identiska ar Leucoagaricus leucothites, gludā sārtsporene - šī nosaukuma sinonīms, zīdainā sārtsporene - tās dzeltējošā varietāte, bet Leucocoprinus cretaceus - cita suga pagaidām bez latviskā nosaukuma, kura turklāt salīdzinoši nesen pārcelta no sārtsporeņu ģints Leucoagaricus uz kroksardzeņu ģinti Leucocoprinus ar attiecīgu latīniskā nosaukuma maiņu.[4] Dodot nosaukumu pēc tradīcijas, šī sēne būtu saucama par krīta kroksardzeni.
XVIII gadsimtā sēne latīniski bija nosaukta par Agaricus cretaceus, taču analoģisku nosaukumu cits autors bija devis krīta atmatenei un radās neliels sajukums, kuram nu vairs nav nozīmes, jo oriģinālais nosaukums sen mainīts atbilstoši jaunajai ģintij.
Humusa saprofīte. Aug grupās no augusta līdz oktobrim.
Ēdama.
Iespējama sajaukšana ar letāli indīgo balto mušmiri. Mušmires atšķiras no kroksardzenēm ar to, ka viņām kātiņa pamatne ietverta makstī, kādas šai ģintij nav. Pie tam, baltajai mušmirei ir nepatīkama smaka. Atmatenes atšķiras no kroksardzenēm ar ātri tumsnējošām lapiņām. Riekstu sārtsporenei ir gandrīz vai pilnīgi gluda cepurīte.
Leucocoprinus cretaceus jeb Leucoagaricus cretaceus ir Latvijā iespējami sastopama kroksardzeņu ģints sēņu suga,, kura Latvijas avotos bieži tiek jaukta vai apzināti apvienota ar sārtsporeņu ģints riekstu sārtsporeni (Leucoagaricus leucothites jeb Leucoagaricus naucinus). Riekstu sārtsporenei briedumā ir gluda cepurīte, kamēr Leucocoprinus cretaceus cepurīte visu pastāvēšanas laiku klāta ar lieliem graudiem. Fungi.lv, nosaucot riekstu sārtsporeni par Leucoagaricus cretaceus, vienlaikus min tai Leucoagaricus leucothites sinonīmus un fotogrāfijās rāda sēni ar gludu cepurīti.
Jautājums par pareizajiem sugu nosaukumiem latviešu valodā paliek apstrīdams, šeit tiek lietota versija, ka riekstu sārtsporene ir identiska ar Leucoagaricus leucothites, gludā sārtsporene - šī nosaukuma sinonīms, zīdainā sārtsporene - tās dzeltējošā varietāte, bet Leucocoprinus cretaceus - cita suga pagaidām bez latviskā nosaukuma, kura turklāt salīdzinoši nesen pārcelta no sārtsporeņu ģints Leucoagaricus uz kroksardzeņu ģinti Leucocoprinus ar attiecīgu latīniskā nosaukuma maiņu. Dodot nosaukumu pēc tradīcijas, šī sēne būtu saucama par krīta kroksardzeni.
_Locq_490361.jpg)
_Locq_251435.jpg)
.jpg)
