Krāšņspāru virsdzimta (Coenagrionoidea) ir spāru kārtas (Odonata) virsdzimta, kas pieder vienādspārnu spāru apakškārtai (Zygoptera). Krāšņspāru virsdzimtā ir 6 dzimtas.[1] No tām Latvijā sastopamas 2 dzimtas: krāšņspāru dzimta (Coenagrionidae) ar 13 sugām un platkājspāru dzimta (Platycnemididae) ar 1 sugu.[2]
Kā visas vienādspārnu spāres arī krāšņspāru virsdzimtas spāres atpūšoties spārnus tur sakļautus nedaudz virs ķermeņa un paralēli tam. Turklāt spārni ir caurspīdīgi un bezkrāsaini. Krāšņspārnu virsdzimtu ir samērā grūti atšķirt no citas vienādspārnu spāru virsdzimtas - Lestoidea. Abu virsdzimtu sugām ir šauri spārni, bet galvenā īpašība, kas atšķir krāšņspārnu virsdzimtu ir smailās šūnas spārna membrānā.[3] Diemžēl Dienvidamerikā dzīvojošās Lestoidea virsdzimtas dzimtai Megapodagrionidae ir līdzīgas pazīmes, un patieso piederību var noteikt, tikai spāri secējot. Ja atrod tēviņam otru ģenitāliju, tad spāre pieder pie Lestoidea virsdzimtas.[3]
Krāšņspāru virsdzimta (Coenagrionoidea) ir spāru kārtas (Odonata) virsdzimta, kas pieder vienādspārnu spāru apakškārtai (Zygoptera). Krāšņspāru virsdzimtā ir 6 dzimtas. No tām Latvijā sastopamas 2 dzimtas: krāšņspāru dzimta (Coenagrionidae) ar 13 sugām un platkājspāru dzimta (Platycnemididae) ar 1 sugu.
Kā visas vienādspārnu spāres arī krāšņspāru virsdzimtas spāres atpūšoties spārnus tur sakļautus nedaudz virs ķermeņa un paralēli tam. Turklāt spārni ir caurspīdīgi un bezkrāsaini. Krāšņspārnu virsdzimtu ir samērā grūti atšķirt no citas vienādspārnu spāru virsdzimtas - Lestoidea. Abu virsdzimtu sugām ir šauri spārni, bet galvenā īpašība, kas atšķir krāšņspārnu virsdzimtu ir smailās šūnas spārna membrānā. Diemžēl Dienvidamerikā dzīvojošās Lestoidea virsdzimtas dzimtai Megapodagrionidae ir līdzīgas pazīmes, un patieso piederību var noteikt, tikai spāri secējot. Ja atrod tēviņam otru ģenitāliju, tad spāre pieder pie Lestoidea virsdzimtas.
