Els bírrids (Byrrhidae) són una família de coleòpters polífags de la superfamília Byrrhoidea.[2]
Aquests escarabats poden retreure tots els apèndixs, inclòs el cap, encaixant-los dins del cos quan es troben en situacions de perill, mantenint-se completament immòbils. Acostumen a mesurar entre 1,5-10 mm, i solen viure entre molses i herbes, sempre que el lloc sigui humit.[3]
A Wikimedia Commons hi ha contingut multimèdia relatiu a: Bírrids 
Els bírrids (Byrrhidae) són una família de coleòpters polífags de la superfamília Byrrhoidea.
Aquests escarabats poden retreure tots els apèndixs, inclòs el cap, encaixant-los dins del cos quan es troben en situacions de perill, mantenint-se completament immòbils. Acostumen a mesurar entre 1,5-10 mm, i solen viure entre molses i herbes, sempre que el lloc sigui humit.
Čeleď vyklenulcovití (Byrrhidae) je skupina brouků z nadčeledi Byrrhoidea.
Většina druhů jsou brouci 1–10 mm dlouzí, zbarvení převážně tmavě hnědě nebo černě. Tvar těla je oválný.
Obrázky, zvuky či videa k tématu vyklenulcovití ve Wikimedia Commons
V tomto článku byl použit překlad textu z článku Pillebiller na norské (bokmål) Wikipedii.
Čeleď vyklenulcovití (Byrrhidae) je skupina brouků z nadčeledi Byrrhoidea.
Die Pillenkäfer, wissenschaftlicher Name Byrrhidae, bilden eine Familie der Käfer. Die Familie umfasst etwa 300 Arten, hauptsächlich in den gemäßigten Zonen der beiden Hemisphären.[1] Die Familie ist in Mitteleuropa mit 35 Arten aus 11 Gattungen vertreten.[2]
Die Pillenkäfer sind oval oder rundlich, und besitzen eine stark gewölbte Statur. Meist sind alle Körperextremitäten eng anlegbar. Die Fühler sind elfgliedrig und sind zum Ende hin breiter und selten gekeult. Der Kopfschild ist meist nahtlos mit der Stirn verwachsen. Die Füße sind fünf-, selten viergliedrig. Die Vorderhüften sind voneinander getrennt, dazwischen befindet sich der Mesosternalkiel. Die Episternen der Hinterbrust verjüngen sich nach hinten.[3] Die Größe der Käfer reicht von 1,2 mm (Syncaypta spinosa) bis 14 mm (Byrrhus gigas).[3]
Die Dungkäferart Onthophagus verticicornis ist im Deutschen auch unter dem Namen Nickender Pillenkäfer bekannt, gehört aber zur Familie der Blatthornkäfer (Scarabaeidae).
Die Larven fressen meist in der Erde an Moosrhizoiden. Die ausgewachsenen Käfer ernähren sich ebenfalls von Moos.[2]
Unterfamilien und Tribus der Pillenkäfer:
In Europa kommen folgende 114 Arten vor:[4]
Die Pillenkäfer, wissenschaftlicher Name Byrrhidae, bilden eine Familie der Käfer. Die Familie umfasst etwa 300 Arten, hauptsächlich in den gemäßigten Zonen der beiden Hemisphären. Die Familie ist in Mitteleuropa mit 35 Arten aus 11 Gattungen vertreten.
Byrrhidae, the pill beetles, is a family of beetles in the superfamily Byrrhoidea. They are generally found in damp habitats within cooler-high latitude regions of both hemispheres. Most byrrhids feed on moss, lichens and algae, though some species feed on vascular plants.[1] The oldest undoubted record of the family is Lidryops from the earliest Late Cretaceous Charentese amber of France, with other less certain records going back to the Middle Jurassic, but these possibly belong to Byrrhoidea.[2] There around 500 extant species in 40 genera.[1]
There are about 450 species in this family.[3]
Genera include:[4]
Byrrhidae, the pill beetles, is a family of beetles in the superfamily Byrrhoidea. They are generally found in damp habitats within cooler-high latitude regions of both hemispheres. Most byrrhids feed on moss, lichens and algae, though some species feed on vascular plants. The oldest undoubted record of the family is Lidryops from the earliest Late Cretaceous Charentese amber of France, with other less certain records going back to the Middle Jurassic, but these possibly belong to Byrrhoidea. There around 500 extant species in 40 genera.
Los bírridos (Byrrhidae) son una familia de coleópteros en la superfamilia Byrrhoidea.[1] Estos escarabajos son habitantes comunes de los bosques del hemisferio norte. Se alimentan principalmente de musgo. Sus poblaciones crecen inmediatamente tras los incendios forestales.[2]
La familia aloja unas 450 especies.[3]
Los géneros son:[4]
Los bírridos (Byrrhidae) son una familia de coleópteros en la superfamilia Byrrhoidea. Estos escarabajos son habitantes comunes de los bosques del hemisferio norte. Se alimentan principalmente de musgo. Sus poblaciones crecen inmediatamente tras los incendios forestales.
Les Byrrhidae forment une famille d'insectes coléoptères phytophages.
Selon Fauna Europaea (10 janv. 2015)[1] :
Selon BioLib (1er avril 2018)1er_avril_2018_2-0">1er_avril_2018-2">[2] et ITIS (1er avril 2018)1er_avril_2018_3-0">1er_avril_2018-3">[3] :
Les Byrrhidae forment une famille d'insectes coléoptères phytophages.
Kamuolvabaliai (lot. Byrrhidae, vok. Pillenkäfer) – vabalų (Coleoptera) šeima, kuriai priklauso smulkūs ir vidutinio dydžio vabalai. Kūnas 2-13 mm ilgio, ovalinis ar kiaušiniškas, labai išgaubtas, apaugęs švelniais plaukeliais. Galva įtraukta į prieškrūtinį, todėl iš viršaus nematyti arba matomas tik priekinis jos kraštas.
Vabalai randami samanose, po akmenimis, miško paklotėje, smėlio kopose. Lervos gyvena dirvoje.
Minta augaliniu detritu ir samanomis.
Pasaulyje yra apie 700, Lietvoje – apie 14 rūšių.
Kamuolvabaliai (lot. Byrrhidae, vok. Pillenkäfer) – vabalų (Coleoptera) šeima, kuriai priklauso smulkūs ir vidutinio dydžio vabalai. Kūnas 2-13 mm ilgio, ovalinis ar kiaušiniškas, labai išgaubtas, apaugęs švelniais plaukeliais. Galva įtraukta į prieškrūtinį, todėl iš viršaus nematyti arba matomas tik priekinis jos kraštas.
Vabalai randami samanose, po akmenimis, miško paklotėje, smėlio kopose. Lervos gyvena dirvoje.
Minta augaliniu detritu ir samanomis.
Pasaulyje yra apie 700, Lietvoje – apie 14 rūšių.
Gentis Limnichus Mažylis kamuolvabalis (Limnichus pygmaeus) Gentis Simplocaria Juostuotasis kamuolvabalis (Simplocaria semistriata) Gentis Morychus Žalsvasis kamuolvabalis (Morychus aeneus) Gentis Lamprobyrrhulus Rutuliškasis kamuolvabalis (Lamprobyrrhulus nitidus) Gentis Cytilus Blizgantysis kamuolvabalis (Cytilus sericeus) Gentis Byrrhus Paprastasis kamuolvabalis (Byrrhus pilula) Dėmėtasis kamuolvabalis (Byrrhus pustulatus) Byrrhus arietinus Byrrhus fasciatus Gentis Porcinolus Raibasis kamuolvabalis (Porcinolus murinus) Gentis Curimopsis (Syncalypta) Šeriuotasis kamuolvabalis (Curimopsis setigera) Curimopsis paleataApaļvaboļu dzimta (latīņu: Byrrhidae) — vaboļu dzimta, kurā ir zināmas aptuveni 450 sugas.[1]
Apaļvaboles raksturojas ar ļoti izliektu, ovālu vai olveidīgu ķermeņa formu. Tie ir mazi vai vidēji lieli kukaiņi. Ķermenis pārsvarā ir tumši pelēkā, brūnā vai melnā krāsā, dažreiz lokāli ar zaļu metālisku piekrāsu, no augšas bieži ar raibu zīmējumu no matiņiem.[2]
Skatā no augšas galva gandrīz nav redzama. Ja galva ir salikta tad paliek ārpusē augšēja lūpa jeb labrums un mandībulas, vai tikai labrums paliek ārpusē, vai arī labrums paliek neredzams. Klipeuss no priekšas ir taisns vai ar izgriezumu, dažreiz apmalots; nav atdalīts no pieres. Labrums parasti ir resns, no augšas pie pamata ar šķērsķīli; aiz ķīla ir rieva. Mandībulas ir spēcīgas, ar dažiem smailiem izaugumiem uz virsotnes un ar vienu tādu uz iekšējas malas, aiz kura savukārt ir dziļš izgriezums, kas ir aizpildīts ar daivu. Acis ir novietotas sānos, neizspīlē, kad galva ir salikta nav redzamas (Syncalyptinae apakšdzimai). Ūsas ar 11 posmiem ar garu, pakāpeniski palielinātu vāli no 4 līdz 7 posmiem, vai 3-4 posmu izteikti savrupinātu vāli (Suncalyptinae apakšdzimtai).[2]
Pronotums daudz vai maz trapecveida, šaurināta no pamatnes līdz priekšējas malas. Uz augšu punktēts.[2]
Virsspārni ar gareniskām rievām vai punktiņu rindām (vai ar to rudimentiem) vai ar nesakartoteim punktiem, ar pieguļošiem matiņiem, zvīņām, dažām ģintīm pat ar retam stīvām vālveidīgām skujiņām. Virsspārnu epipleiras ir īsas, beidzās pie mugurejo kāju koksām. Spārni ir normāli attīstīti vai reducēti.[2]
Ķermeņa apakšēja virsma parasti ir punktēta vai sīkajos pauguriņos, ar pieguļošiem matiņiem. Visi kāju koksas ar trohantiniem. Priekšējo kāju koksas šķērseniskas, sadalīti ar starpkoksu izaugumu, to iedobumi aizmugurē ir nenoslēgti.[2]
Prototorakss ir V vai T formā. Mezotorakss ir ļoti īss. Starpkoksu pronotuma izaugums gandrīz balstās uz metatoraksu. Vidējo kāju koksas plaši atbīdītas. Mugurējo kāju koksas plašas un īsas, ar femurālu segslāni. Dažas vai visas tibijas plakanas, bieži ar rieviņām priekš ķēpu salikšanas uz iekšējas (virzītu pret ķermeni) virsmas vai uz ārējās (dorsālās) malas. Ķēpas no 5 vai 4 posmiem (Syncalyptinae apakšdzimtai). Ķēpu nagi parasti, ļoti izliegti.[2]
Apaļvaboles bīstamības brīdī pievelk galvu pie ķermeņa kājas, kas ir parasti daudz vai maz plakanīgas, ieliek speciālajās rievās, kas atrodas ķermeņa apakša sānos; ūsas novietojās uz pronotuma plašām epipleirām un aizsedzās ar priekšējām kājām. Kāju salikšanas laikā tarsi dažu ģints pārstāvjiem, piemēram no Byrrhus ģints un citiem, ievietojas stilbu rievās. Beigās vaboļu ķermeņa forma kļūst apaļīga.[2]
Apaļvaboles iedzīvo skujkoku mežus vai vaļējo vidi. Skujkoku mežu sugas ir sastopami uz noteiktiem sūnagiem un vaskulāriem augiem. Sugas, kas dzīvo vaļējā vidē ir adaptējušies pie ruderālas vides, kur pārsvarā sastopamas sūnas (piemēram tādas sugas, ka Ceratodon purpureus, Polytrichium juniperinum, Polytrichium piliferum) un grīšļi, kas aug uz mitrās retas augsnes. Apaļavaboļu pieaugušie īpatņi un kāpuri barojas uz sūnām.[3]
Apaļvaboļu dzimta (latīņu: Byrrhidae) — vaboļu dzimta, kurā ir zināmas aptuveni 450 sugas.
.jpg)
Otrupkowate[1] (Byrrhidae) – rodzina chrząszczy z podrzędu wielożernych, serii (infrarzędu) sprężykokształtnych (Elateriformia) i nadrodziny otrupków (Byrrhoidea).
Rodzina opisana została w 1804 roku przez Pierre’a André Latreille’a[2]. W 1859 roku Carl Gustaf Thomson połączył otrupkowate ze skałubnikowatymi (Nosodendridae) i skórnikowatymi (Dermestidae) w grupę Brachymera, wchodzącą w skład Diversicornia[3]. Obecnie zaliczane są jednak do Elateriformia[2].
Należą tu chrząszcze drobne oraz średniej wielkości (do 13 mm). Ciało mają silnie wypukłe i jajowate w obrysie. Czułki 11-członowe z buławką. Warga górna dobrze widoczna. Przedplecze punktowane, o krawędzi tylnej łukowatej. Stopy zwykle pięcio-, rzadko czteroczłonowe. Uda i golenie na ogół silnie spłaszczone[3].
Przedstawiciele rodziny zasiedlają Holarktykę, krainę orientalną i krainę australijską[3].
W Polsce występują 24 gatunki[4].
W obrębie otrupkowatych wyróżnia się 3 podrodziny i 7 plemion[2]:
Otrupkowate (Byrrhidae) – rodzina chrząszczy z podrzędu wielożernych, serii (infrarzędu) sprężykokształtnych (Elateriformia) i nadrodziny otrupków (Byrrhoidea).
Byrrhidae Leach, 1815
Подсемейства
Пилю́льщики (лат. Byrrhidae) — семейство насекомых из отряда жесткокрылых.
Маленьких размеров жуки: в длину достигают 5—10 мм. Тело выпуклое, овальное, сильно хитинизированное.
В Северной Америке распространены 36 видов из 15 родов. В России — около 60 видов.
Время лёта с весны по лето. Живут на песчаных берегах, под упавшими деревьями и под камнями, но в основном во мху.
Личинки и взрослые особи питаются печёночными мхами, лишайниками и корнями травы.
Пилю́льщики (лат. Byrrhidae) — семейство насекомых из отряда жесткокрылых.
.jpg)
.jpg)
