Arctotherium (Burmeister, 1879)[1] ye un chenero de mamiferos placentarios carnivoros extinctos d'a familia d'os ursidos, subfamilia d'os tremarctins, que vivión en America d'o Norte entre as zaguerías d'o Plioceno y o Pleistoceno, y en Sudamerica dende l'aparición de l'istmo de Panamá dica la zaguera glaciación.
O chenero tiene cinco especies descritas.[2]
Os onsos Arctotherium yeran ursidos de mida gran, semellants con os suyos parients y coetanios en Norteamerica os Arctodus. Se piensa que a especie Arctotherium angustidens gosaba midir dica 4 metros si se meteban dreitos y pesar dica 1500 kg.[3] Se creye que yeran os mamiferos depredadors más grans que nunca i ha habiu en Sudamerica,[3] y que arribón en o subcontinent con o Gran Intercambeo Biotico Americano, en chunto con os felidos y os canidos, anque rematarían por dominar sobre estes.
Se veigan as imáchens de Commons sobre Arctotherium.
Wikispecies tiene un articlo sobre Arctotherium.Arctotherium es un genere de Tremarctinae.
Arctotherium (Burmeister, 1879) ye un chenero de mamiferos placentarios carnivoros extinctos d'a familia d'os ursidos, subfamilia d'os tremarctins, que vivión en America d'o Norte entre as zaguerías d'o Plioceno y o Pleistoceno, y en Sudamerica dende l'aparición de l'istmo de Panamá dica la zaguera glaciación.
O chenero tiene cinco especies descritas.
Arctotherium yw genas difeudhek a arth dhyworth an Pleistocene nans yw 1.2 milvil bledhen dhe nans yw 11,000 bledhen. Yma seyth eghen, Arctotherium angustidens, Arctotherium bonariense, Arctotherium brasilense, Arctotherium latidens, Arctotherium tarijense, Arctotherium vetustum hag Arctotherium wingei, ha trigys ens yn Amerika Dheghow.
Dienvidamerikas īssejas lāči (latīņu: Arctotherium) ir lāču dzimtas (Ursidae) izmirusi, aizvēsturiska skrienošo lāču (Tremarctinae) ģints. Tie ir tuvi radinieki īssejas lāčiem (Arctodus) no Ziemeļamerikas. Zinātnieki ir definējuši, ka Ziemeļamerikas īssejas lāčus jeb īssejas lāči (Arctodus) un Dienvidamerikas īssejas lāči (Arctotherium) kopā veido īssejas lāču cilti. Līdz šim Arctotherium fosilijas ir atrastas tikai Dienvidamerikā. Senākie kauli, kas atrasti Argentīnā, ir no pleistocēna, un tie ir apmēram miljons gadus veci. Dienvidamerikas ziemeļu reģionu (Venecuēlas) lāču fosilijas ir jaunākas, tikai no vēlā pleistocēna. Ir pamats domāt, ka Dienvidamerikas centrālās daļas īssejas lāči bija senāki, un no šī reģiona tie izplatījās pa visu Dienvidameriku. Ir zināms, ka visi zvēri, arī plēsēji Dienvidamerikā ienāca no Ziemeļamerikas, tādēļ ir pamats domāt, ka īssejas lāču priekštecis Dienvidamerikā ir ienācis daudz senāk, nekā ir datētas vecākās Dienvidamerikas īssejas lāču fosilijas[1].
Dienvidamerikas īssejas lāči (latīņu: Arctotherium) ir lāču dzimtas (Ursidae) izmirusi, aizvēsturiska skrienošo lāču (Tremarctinae) ģints. Tie ir tuvi radinieki īssejas lāčiem (Arctodus) no Ziemeļamerikas. Zinātnieki ir definējuši, ka Ziemeļamerikas īssejas lāčus jeb īssejas lāči (Arctodus) un Dienvidamerikas īssejas lāči (Arctotherium) kopā veido īssejas lāču cilti. Līdz šim Arctotherium fosilijas ir atrastas tikai Dienvidamerikā. Senākie kauli, kas atrasti Argentīnā, ir no pleistocēna, un tie ir apmēram miljons gadus veci. Dienvidamerikas ziemeļu reģionu (Venecuēlas) lāču fosilijas ir jaunākas, tikai no vēlā pleistocēna. Ir pamats domāt, ka Dienvidamerikas centrālās daļas īssejas lāči bija senāki, un no šī reģiona tie izplatījās pa visu Dienvidameriku. Ir zināms, ka visi zvēri, arī plēsēji Dienvidamerikā ienāca no Ziemeļamerikas, tādēļ ir pamats domāt, ka īssejas lāču priekštecis Dienvidamerikā ir ienācis daudz senāk, nekā ir datētas vecākās Dienvidamerikas īssejas lāču fosilijas.
