Skrējējlāči jeb skrienošie lāči (Tremarctinae) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) apakšdzimtām, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga Dienvidamerikā — briļļainais lācis (Tremarctos ornatus). Skrējējlāču apakšdzimtas dzīvnieki apdzīvoja tikai Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas kontinentus[1]. Lielākā daļa šo dzīvnieku ir izmirusi pirms apmēram 12 500 gadiem. Tie kopumā bija lieli dzīvnieki, izmirušais milzu īssejas lācis (Arctodus simus) ir visu laiku lielākais sauszemes zīdītājs — plēsējs, kāds jebkad dzīvojis uz zemes. Par izmiršanas iemesliem zinātnieki uzskata klimatiskās izmaiņas[1], lielo medījamo dzīvnieku izmiršanu, nespēju piemēroties barības dažādībai un cilvēku medību ieroču attīstību.
Vissenākā skrējējlāču ģints bija Plionarctos[2], kas dzīvoja Teksasā pirms 2—5 miljoniem gadu. Šo ģinti uzskata par īssejas lāču ģints (Arctodus) priekštečiem, kā arī par mūsdienās dzīvojošā briļļainā lāča (Tremarctos ornatus) priekšteci. Skrējējlāču skeleta uzbūve, kā jau norāda to nosaukums, bija piemērota ātrai un ilgstošai skriešanai. Šie lāči varēja skriet ar apmēram 50 km/st. Milzu īssejas lāča skeleta izpēte liecina par to, ka lācis ir skrējis aida solī līdzīgi kamielim un zirgam, kas liecina par spēju ilgi, bez noguruma skriet[3].
Skrējējlāči jeb skrienošie lāči (Tremarctinae) ir viena no lāču dzimtas (Ursidae) apakšdzimtām, kurā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša suga Dienvidamerikā — briļļainais lācis (Tremarctos ornatus). Skrējējlāču apakšdzimtas dzīvnieki apdzīvoja tikai Dienvidamerikas un Ziemeļamerikas kontinentus. Lielākā daļa šo dzīvnieku ir izmirusi pirms apmēram 12 500 gadiem. Tie kopumā bija lieli dzīvnieki, izmirušais milzu īssejas lācis (Arctodus simus) ir visu laiku lielākais sauszemes zīdītājs — plēsējs, kāds jebkad dzīvojis uz zemes. Par izmiršanas iemesliem zinātnieki uzskata klimatiskās izmaiņas, lielo medījamo dzīvnieku izmiršanu, nespēju piemēroties barības dažādībai un cilvēku medību ieroču attīstību.
Vissenākā skrējējlāču ģints bija Plionarctos, kas dzīvoja Teksasā pirms 2—5 miljoniem gadu. Šo ģinti uzskata par īssejas lāču ģints (Arctodus) priekštečiem, kā arī par mūsdienās dzīvojošā briļļainā lāča (Tremarctos ornatus) priekšteci. Skrējējlāču skeleta uzbūve, kā jau norāda to nosaukums, bija piemērota ātrai un ilgstošai skriešanai. Šie lāči varēja skriet ar apmēram 50 km/st. Milzu īssejas lāča skeleta izpēte liecina par to, ka lācis ir skrējis aida solī līdzīgi kamielim un zirgam, kas liecina par spēju ilgi, bez noguruma skriet.
