Agaricus silvicola

Dzeltējošā atmatene (Agaricus silvicola jeb Agaricus sylvicola,^[1] agrāk arī Psalliota silvicola) ir vidēji liela Latvijā bieža atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Daži autori uzskata, ka tā ir tīruma atmatenes mežā augošā forma.^[2]

Sēnes apraksts

Atmatenes atšķiras no mušmirēm ar savām lapiņām, kas vecumā kļūst tumšas

Dzeltējošā atmatene griezumā

Dzeltējošās atmatenes plīvura attīstības stadijas

• Cepurīte: krāsa sākumā balta, vecumā dzeltenīgi brūngana, klāta ar sīkām zvīņām, iespiedumu vietās dzeltējoša, vecākām sēnēm brūnējoša. Forma sākumā gandrīz lodveida, vēlāk zvanveida un tad izplesti plakana. Uz cepurītes malas parasti saskatāmas daļējā plīvura atliekas. Platums līdz 8, reti līdz 12 un vairāk cm. Mīkstums balts, uz vecumu un bojājumu vietās viegli un lēni dzeltējošs, plāns, ar anīsa vai mandeļu smaržu un patīkamu garšu.
• Lapiņas: sākumā gaiši pelēcīgas, vēlāk pelēki sārtas un vecākām sēnēm šokolādes vai violeti brūnas, ar baltām šķautnēm, brīvas, ciešas.
• Kātiņš: netīri baltā krāsā, klāts ar sīkām zvīņām, iespiedumu vietās dzeltējošs vai brūnējošs, augšdaļā tievāks, pie pamatnes saplacināta bumbuļa veida paresninājums. Iekšpusē šūnains vai ar dobumu. Uz kātiņa parasti viendaļīgs nokarens plats gredzens ar zvīņainu apakšpusi, reizēm ar vecumā izzūdošu otro gredzenu. Garums līdz 10, reti 15 cm, resnums 1—2 cm.
• Sporas: elipsoīdas, gludas, medus brūnas, masā purpura brūnas, ar dīgšanas atveri un eļļas pilienu katrā sporā, 4,5—6,5/3—4 µm.
• Bazīdijas: četrsporu, 18—22/7—8 µm.
• Cistīdas: vālesveida, 13/22—30 µm.^[3][4]

Augšanas apstākļi

Nedzīvās zemsedzes saprotrofe. Aug trūdvielām bagātās augsnēs no jūlija līdz oktobrim dažādu tipu mežos, visbiežāk zem eglēm.

Barības vērtība

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas

Dzeltējošā atmatene pieder pie dzeltējošo atmateņu grupas, kuras ir lielas, dzeltē iespiedumu vietās un ar to atšķiras no citām. Vēl šai grupā ietilpst tāpat ēdamās cildenā atmatene, tīruma atmatene, krīta atmatene, dižsporu atmatene, sajaukšanai ar kurām ir tīri zinātniska nozīme, un atsevišķi stāvošā indīgā atmatene, kuras mīkstums, īpaši kātiņa pamatnē, griezuma vietā koši dzeltē daudz stiprāk nekā citām atmatenēm un kurai ir nepatīkama smaka. Mušmires, ieskaitot ārēji līdzīgo un nāvīgi indīgo balto mušmiri, atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Skatīt arī

• Sēņošana
• Sēnes kulinārijā
• Atmateņu ģints

Atsauces