Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm. Latvijā bieži sastopama paparžu suga ir parastā paparde jeb ērgļpaparde (Pteridium aquilinum).
Pie paparžaugiem pieder senākie no zināmajiem sauszemes augiem - psilofīti jeb pirmie sauszemes augi. Lielu daudzveidību paparžaugi sasniedza karbona periodā, pirmo reizi parādoties kokveida formā. Paleozoja ēras beigās vairākums paparžaugu izzuda. Paparžaugiem ir īstas saknes un vadaudu sistēma. Koksne pilda arī balstaudu funkciju. Paparžaugi vairojas ar sporām, bet atšķirībā no sūnām paparžaugiem dominē diploidālais sporofīts. Paparžu lapu augšpusē vasarā parādās dzeltenbrūnas sporangiju grupas - sori. Tajos dalīšanas rezultātā izveidojas haploidālas sporas. Nonākot uz mitras augsnes, spora sāk dīgt, pēc tam attīstoties tā pārvēršas par sīku plātņveidīgu protalliju. Protallijs ir paparžaugu dzīves cikla īslaicīga gametofīda stadija. Gan sievišķās, gan vīrišķās gametas veidojas viena un tā paša protallija apakšpusē - attiecīgi arhegonijos un anterīdijos. Lai spermotozīds varētu piekļūt pie olšūnas un apaugļot to, nepieciešams ūdens piliens. Tas nozīmē, ka paparžaugu dzimumvairošanās var notikt tikai mitrā vidē. Pēc apaugļošanās zigota dīgst un no tās attīstās jauns sporofīts.
Paparžaugu nodalījums (Pteridophyta) mērenajā joslā pārstāvēts vienīgi ar lakstaugiem, tropu joslā — arī ar kokveida papardēm. Latvijā bieži sastopama paparžu suga ir parastā paparde jeb ērgļpaparde (Pteridium aquilinum).
Pie paparžaugiem pieder senākie no zināmajiem sauszemes augiem - psilofīti jeb pirmie sauszemes augi. Lielu daudzveidību paparžaugi sasniedza karbona periodā, pirmo reizi parādoties kokveida formā. Paleozoja ēras beigās vairākums paparžaugu izzuda. Paparžaugiem ir īstas saknes un vadaudu sistēma. Koksne pilda arī balstaudu funkciju. Paparžaugi vairojas ar sporām, bet atšķirībā no sūnām paparžaugiem dominē diploidālais sporofīts. Paparžu lapu augšpusē vasarā parādās dzeltenbrūnas sporangiju grupas - sori. Tajos dalīšanas rezultātā izveidojas haploidālas sporas. Nonākot uz mitras augsnes, spora sāk dīgt, pēc tam attīstoties tā pārvēršas par sīku plātņveidīgu protalliju. Protallijs ir paparžaugu dzīves cikla īslaicīga gametofīda stadija. Gan sievišķās, gan vīrišķās gametas veidojas viena un tā paša protallija apakšpusē - attiecīgi arhegonijos un anterīdijos. Lai spermotozīds varētu piekļūt pie olšūnas un apaugļot to, nepieciešams ūdens piliens. Tas nozīmē, ka paparžaugu dzimumvairošanās var notikt tikai mitrā vidē. Pēc apaugļošanās zigota dīgst un no tās attīstās jauns sporofīts.
