Leccinellum pseudoscabrum (Kallenb.) Mikšík 2017

Neīstā bērzubeka jeb skābaržu lācītis^[1] (Leccinum pseudoscabrum, arī Leccinum carpini) ir Latvijā reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Pirmo reizi Latvijā droši konstatēta 2013. gadā, taču domājams, ka līdz tam bieži tikusi jaukta ar citām bērzubekām.^[2] Daļa mikologu uzskata, ka šī suga ir tā pati Leccinellum griseum/Leccinum griseum, citi norāda uz atšķirībām.^[3]

Sēnes apraksts

Neīstā bērzubeka

• Cepurīte: krāsa brūna, dzeltenbrūna vai pelēkbrūna, retos gadījumos ļoti gaiša. Forma puslodes, vecumā izpletusies līdz polsterveida, virsma izteikti nelīdzena. Platums līdz 12 cm. Virsmiziņa sausā laikā sausa, reizēm saplaisājusi, slapjā laikā lipīga. Mīkstums krēmkrāsā, bez īpašas smaržas un garšas, griezumu vietās maina krāsu uz gandrīz melnu ar violetu nokrāsu.
• Stobriņi: Stobriņi un atveres bālganas vai dzeltenīgā krēmkrāsā, iespiedumu vietās melnē.
• Kātiņš: tievs, krēmkrāsā, ar ļoti smalkām brūnām zvīņām, kuras parasti īpatnēji izkārtotas - apakšdaļā tīkliņveidā, augšdaļā punktēti.
• Sporas: brūnas, 10-28/4-7 µm.
• Bazīdijas: 32/12 µm.
• Cistīdas: 42/14 µm.

Augšanas apstākļi

Mikorizas sēne. Aug zem dažādiem lapu kokiem, tai skaitā skābaržiem, ozoliem un lazdām, no jūnija beigām līdz oktobrim.

Barības vērtība

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas.

Līdzīgās sugas

Līdzīga nelielai parastajai bērzubekai, taču atšķiras ar apšubekām līdzīgu melnēšanu griezuma vietās un grubuļaināku cepurītes virsmu.

Skatīt arī

• Sēņošana
• Sēnes kulinārijā
• Sēņu tirdzniecība
• Lācīšu ģints

Atsauces