Briežu apakšdzimta (Cervinae) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) apakšdzimtām, kas apvieno īstos briežus. Pazīstamākie ir staltbrieži, Kanādas brieži, dambrieži un Dāvida brieži. Briežu apakšdzimtā ir 17 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas sistematizētas 7 ģintīs.
Lielākā daļa briežu apakšdzimtas sugu dzīvo Eirāzijā. Tikai 2 sugas ir sastopamas ārpus Eirāzijas: vapiti (Cervus canadensis), kura dabīgais izplatības areāls aptver gan Ziemeļameriku, gan Āzijas austrumus,[1] un staltbriedis (Cervus elaphus), kura dabīgais izplatības areāls aptver gan Eirāziju, gan nelielu reģionu Atlasa kalnos Ziemeļāfrikā. Briežu apakšdzimtas sugas mājo gan mežos, gan atklātās ainavās, gan purvos un purvainās, applūdušās pļavās. Tikai dažas sugas ir sastopamas kalnos.[1]
Latvijā ir sastopama tikai viena briežu apakšdzimtas suga - staltbriedis (Cervus elaphus).
Briežu apakšdzimta (Cervinae) ir viena no briežu dzimtas (Cervidae) apakšdzimtām, kas apvieno īstos briežus. Pazīstamākie ir staltbrieži, Kanādas brieži, dambrieži un Dāvida brieži. Briežu apakšdzimtā ir 17 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas sistematizētas 7 ģintīs.
Lielākā daļa briežu apakšdzimtas sugu dzīvo Eirāzijā. Tikai 2 sugas ir sastopamas ārpus Eirāzijas: vapiti (Cervus canadensis), kura dabīgais izplatības areāls aptver gan Ziemeļameriku, gan Āzijas austrumus, un staltbriedis (Cervus elaphus), kura dabīgais izplatības areāls aptver gan Eirāziju, gan nelielu reģionu Atlasa kalnos Ziemeļāfrikā. Briežu apakšdzimtas sugas mājo gan mežos, gan atklātās ainavās, gan purvos un purvainās, applūdušās pļavās. Tikai dažas sugas ir sastopamas kalnos.
Latvijā ir sastopama tikai viena briežu apakšdzimtas suga - staltbriedis (Cervus elaphus).
