Policistīnas (Polycystinea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase, kuras pārstāvjiem centrālā (ar organellām bagātā) un perifērā (vakuolizētā un bieži vien ar simbiotiskām aļģēm pildītā) citoplazmas zonas ir nodalītas viena no otras ar centrālo kapsulu. Aksopodiālās mikrocaurulītes ir apkopotas sešu- vai divpadsmitstūru struktūrās, kas šķērsgriezumā atgādina ratu ar lāpstiņām. Aksopodiji bieži dziļi iespiežas centrālajā citoplazmā. Šīs klases pārstāvjiem ir meistarīgas uzbūves krama skelets, kas labi saglabājas fosilā veidā. Policistīnu fosilās atliekas ir plaši izplatītas jūru nogulumos, kas ļauj tās izmantot stratigrāfiskajos pētījumos. Tās ir dzīvojušas no kembrija (iespējams pat no pirmskembrija) līdz pat mūsdienām. Policistīnas var būt brīvi peldošas vai arī veidot kolonijas (līdz pat 3 m diametrā). Policistīnas dalās 2—3 kārtās (Spumellaria, Nassellaria, Collodaria). Ir zināmas ap 700—1000 recento sugu.
Spumellaria
Nassellaria
Nassellaria
Policistīnas (Polycystinea) ir sarkodīnvicaiņu tipa klase, kuras pārstāvjiem centrālā (ar organellām bagātā) un perifērā (vakuolizētā un bieži vien ar simbiotiskām aļģēm pildītā) citoplazmas zonas ir nodalītas viena no otras ar centrālo kapsulu. Aksopodiālās mikrocaurulītes ir apkopotas sešu- vai divpadsmitstūru struktūrās, kas šķērsgriezumā atgādina ratu ar lāpstiņām. Aksopodiji bieži dziļi iespiežas centrālajā citoplazmā. Šīs klases pārstāvjiem ir meistarīgas uzbūves krama skelets, kas labi saglabājas fosilā veidā. Policistīnu fosilās atliekas ir plaši izplatītas jūru nogulumos, kas ļauj tās izmantot stratigrāfiskajos pētījumos. Tās ir dzīvojušas no kembrija (iespējams pat no pirmskembrija) līdz pat mūsdienām. Policistīnas var būt brīvi peldošas vai arī veidot kolonijas (līdz pat 3 m diametrā). Policistīnas dalās 2—3 kārtās (Spumellaria, Nassellaria, Collodaria). Ir zināmas ap 700—1000 recento sugu.
