Upes nēģi (Lampetra) ir nēģu dzimtas (Petromyzontidae) bezžokļaiņu ģints. Ģinti 1788. gadā aprakstīja franču abats un naturālists Pjērs Žozefs Bonnaterre.
Augšžokļa plāksnīte ir plata, labi attīstīta, tās malās ir pa vienam zobam. Apakšžokļa plāksnīte ar 6—11 zobiem, no kuriem ārējie ir palielināti vai arī divdaļīgi. Lūpu zobi reizēm veido radiālas rindas. Tādā gadījumā zobi neveido vienlaidu tiltveida klājumu, bet ir izkaisīti. Iekšējie malējie lūpu zobi ir 3 vai 4 katrā pusē, kas vienmēr ir palielināti un parasti divdaļīgi vai trīsdaļīgi. Reizēm ir arī ārējie malējie lūpu zobi. Apakšlūpas zobi var būt un var nebūt. Priekšējā mēles plāksnīte ir bez vidējā padziļinājuma un tai ir 5—19 zobiņi, no kuriem vidējais ir palielināts. Ģints pārstāvjiem ir divas muguras spuras, un otrā spura pāriet astes spurā.
Uz 2018. gada maiju upes nēģu ģintī ir iekļautas 12 sugas:
Austrumu strauta nēģis (Lampetra lamottenii), kas agrāk bija iekļauts šajā ģintī, ir sinonimizēts ar mazo upes nēģi (Lethenteron appendix)[1].
Upes nēģi (Lampetra) ir nēģu dzimtas (Petromyzontidae) bezžokļaiņu ģints. Ģinti 1788. gadā aprakstīja franču abats un naturālists Pjērs Žozefs Bonnaterre.