Caviinae

Jūrascūciņu apakšdzimta (Caviinae) ir jūrascūciņu dzimtas (Caviidae) apakšzimta, kas apvieno 16 mūsdienās dzīvojošas sugas 3 ģintīs un vairākas izmirušas ģintis. Šī ir lielākā jūrascūciņu dzimtas apakšdzimta un apvieno lielāko daļu jūrascūciņu sugu. Šajā apakšdzimtā nav ietvertas tikai kapibaras un maras. Vēl nesenā nākotnē pie jūrascūciņu grupas tika pieskaitītas arī moko (Kerodon) sugas, tomēr ģenētiskajos pētījumos noskaidrojās, ka tās ir tuvāk radniecīgas kapibarām un marām.^[1]

Jaunākajās sistemātikās moko ģints tiek klasificēta kapibaru apakšdzimtā (Hydrochoerinae) kopā ar kapibarām.^[2][3] DNS pētījumi liecina, ka jūrascūciņas (Cavia) un kalnu jūrascūciņas (Microcavia) ir savstarpēji tuvāk radniecīgas nekā ar trešo apakšdzimtas ģinti — dzeltenzobu jūrascūciņām (Galea).

Sistemātika

• Jūrascūciņu apakšdzimta (Caviinae)
  • ģints: Dzeltenzobu jūrascūciņas (Galea)
    • Brazīlijas dzeltenzobu jūrascūciņa (Galea flavidens)
    • Dzeltenzobu jūrascūciņa (Galea musteloides)
    • Minsteres dzeltenzobu jūrascūciņa (Galea monasteriensis)
    • Spiksa dzeltenzobu jūrascūciņa (Galea spixii)
  • ģints: Jūrascūciņas (Cavia)
    • Brazīlijas jūrascūciņa (Cavia aperea)
    • Bolīvijas jūrascūciņa (Cavia nana)
    • Kalnu jūrascūciņa (Cavia tschudii)
    • Kolumbijas jūrascūciņa (Cavia anolaimae)
    • Lielā jūrascūciņa (Cavia magna)
    • Parastā jūrascūciņa (Cavia porcellus)
    • Santakatarinas jūrascūciņa (Cavia intermedia)
    • Spīdīgā jūrascūciņa (Cavia fulgida)
    • Venecuēlas jūrascūciņa (Cavia guianae)
  • ģints: Kalnu jūrascūciņas (Microcavia)
    • Andu kalnu jūrascūciņa (Microcavia niata)
    • Argentīnas kalnu jūrascūciņa (Microcavia shiptoni)
    • Dienvidu kalnu jūrascūciņa (Microcavia australis)
  • ģints: †Allocavia
  • ģints: †Caviops
  • ģints: †Dolicavia
  • ģints: †Macrocavia
  • ģints: †Neocavia
  • ģints: †Neoprocavia
  • ģints: †Palaeocavia
  • ģints: †Pascualia

Atsauces