Marlīnveidīgās (Istiophoriformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). 2016. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, no asarveidīgo kārtas (Perciformes) tika atdalītas marlīnveidīgās zivis. Saskaņā ar jaunāko sistemātiku kārta apvieno divas dzimtas ar 12 jūras zivju sugām.[1][2] Mājo tropiskajos un mērenajos ūdeņos Atlantijas, Indijas un Klusajā okeānā.[3]
Baltijas jūrā sastopama viena marlīnveidīgo kārtas suga — zobenzivs (Xiphias gladius).[4] Ieceļo reti, parasti laikā no augusta līdz novembrim. Latvijas piekrastē zobenzivs līdz Otrajam Pasaules karam noķerta 9 reizes. Pēckara periodā konstatēta: 1952. gadā, 1993. gadā (uz dienvidiem no Ventspils), 2007. gadā (pie Ziemupes)[4][5] un 2015. gadā Liepājā.[6]
Marlīnveidīgās ir liela auguma jūras zivis ar asu staru spurām. Četras sugas no tām pārsniedz 3,5 m garumu un 500 kg masu. Visām raksturīga gara purna daļa, ar kuru kā ar zobenu mēdz sadalīt gabalos savu medījumu.[3]
Marlīnveidīgās zivis ir ļoti ātras, izveicīgas un plēsīgas. Galvenokārt barojas ar nelielām zivīm un galvkājiem. Dažas sugas nirst un medī līdz 200 m dziļumā. Pieaugušām marlīnveidīgām zivīm, tā kā tās ir liela auguma un ļoti ātras, ir ļoti maz dabīgo ienaidnieku. Tās ir dažas lielākas haizivju sugas un zobenvalis.[3]
Marlīnveidīgo kārta (Istiophoriformes)
Marlīnveidīgās (Istiophoriformes) ir īsto kaulzivju (Teleostei) kārta, kas pieder dzelkņstarzivju divīzijai (Acanthopterygii). 2016. gadā, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem, no asarveidīgo kārtas (Perciformes) tika atdalītas marlīnveidīgās zivis. Saskaņā ar jaunāko sistemātiku kārta apvieno divas dzimtas ar 12 jūras zivju sugām. Mājo tropiskajos un mērenajos ūdeņos Atlantijas, Indijas un Klusajā okeānā.
