Lielās zvīņastlidvāveres (Anomalurus) ir viena no zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) ģintīm, kas apvieno 4 grauzēju sugas. Tā ir vienīgā ģints lielo zvīņastlidvāveru apakšdzimtā (Anomalurinae).[1] Lielās zvīņastlidvāveres mājo Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas lietusmežos.[2]
Kā jau ģints nosaukums norāda, lielās zvīņastlidvāveres ir liela auguma, salīdzinoši smagi grauzēji ar garu, apmatotu asti, kuras galā ir kupls pušķis.[2][3]
Tās ārēji atgādina lidvāveres — pakaļkājas un priekškājas savieno planēšanas membrāna. Zvīņastlidvāverēm ir garas un smalki veidotas kājas. Planēšanas membrāna pie priekškajām sākas tuvāk elkoņiem, nevis pie plaukstu locītavām, kā tas ir lidvāverēm. Arī astes pamatni un pakaļkājas savieno neliela membrāna.
Kā visām zvīņastlidvāverēm astes apakšdaļā pie pamatnes ir divas rindas cieši viena otrai blakus augošas skrimšļainas, smailas plātnītes. Pie elkoņiem aug gari, skrimšļaini pieši, kas planēšanas laikā papildus balsta membrānu.[2]
Zvīņastlidvāveres ir aktīvas nakts laikā, gaišo diennakts laiku pavadot koka dobumā. Galvenokārt barojas ar augu izcelsmes barību: lapām, ziediem un augļiem. Nelielos daudzumos barojas arī ar kukaiņiem. Meklējot barību, mēdz klejot, bet ne tālāk par 6 km no migas. No koka uz koku lec planējot, līdzīgi kā lidvāveres izplešot ādas kroku. Ar astes palīdzību spēj lidojumam mainīt virzienu. Parasti uzturas pa pāriem.[4]
Lielo zvīņastlidvāveru apakšdzimta (Anomalurinae)
Lielās zvīņastlidvāveres (Anomalurus) ir viena no zvīņastlidvāveru dzimtas (Anomaluridae) ģintīm, kas apvieno 4 grauzēju sugas. Tā ir vienīgā ģints lielo zvīņastlidvāveru apakšdzimtā (Anomalurinae). Lielās zvīņastlidvāveres mājo Rietumāfrikas un Centrālās Āfrikas lietusmežos.
