Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta.[1] Šīs apakškārtas pārstāvjus raksturo nepāra plaušas un biseriālas pāra spuras ar labi attīstītām daivām.
Ķermenis vārpstveida. To klāj lielas kaula zvīņas. Ķermeņa priekšējo daļu klāj segkauli: clavicula, cleitrum un posttemporale. Smadzeņu kapsulu veido skrimslis ar nelieliem pārkaulojumiem; biseriālā arhipterīgija tipa endokrānijs. Sekundāro žokļu nav. Zobu plātnītēm ir nedaudzas biezas viegli grubuļainas ķemmītes. Ass skeletā var būt nelieli pārkaulojumi. Ir labi attīstītas pāra biseriālās spuras.
Plauša ir viena ar vāji izteiktu šūnainu iekšējo sieniņu. Žaunas ir labi attīstītas. Arteriālā konusa vārstules ir līdzīgas kā ganoīdzivīm. Olnīca nenoslēgta. Attīstība bez pārvēršanās. Aiz kloākas ir divi paritoneālie atvērumi.
Ragzobzivjveidīgo apakškārtas pārstāvji ir zināmi no apakštriasa nogulumiem. Domājams, ka tās nodalījās no aizvēsturiskajām zivīm jau devona perioda beigās. Mezozoja ērā tās bija sastopamas visās kontinentālajās ūdenstilpnēs. Mūsdienās ir sastopama tikai viena suga — Austrālijas ragzobe (Neoceratodus forsteri), kas ir izplatīta nelielā Austrālijas ziemeļaustrumu daļā.
(†) — izmirušu zivju grupa.
Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei) ir ragzobzivjveidīgo kārtas (Ceratodontiformes) apakškārta. Šīs apakškārtas pārstāvjus raksturo nepāra plaušas un biseriālas pāra spuras ar labi attīstītām daivām.
