Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria). Ziemeļu placentāļu augstākā kārta apvieno 2 virskārtas - Laurāzijas placentāļus (Laurasiatheria) un pirmprimātu placentāļus (Euarchontoglires).[1] Šī kārta tika izveidota, balstoties uz jaunākajiem DNS analīžu datiem. Šai placentāļu grupai ir arī anatomiska kopēja īpatnība - lielākajai daļai ziemeļu placentāļu sugu tēviņiem, izņemot degunradžiem (Rhinocerotidae) un vaļveidīgajiem (Cetacea), ir izcelti ārējie krūšu dziedzeri.
Savu nosaukumu ziemeļu placentāļu kārta ieguva tādēļ, ka pirmie fosilie atradumi tika atklāti ziemeļu puslodē.[2] Abas virskārtas vēsturiski ir attīstījušās senajā ziemeļu superkontinentā - Laurāzijā. Pirmprimātu grupa no pārējiem Laurāzijas placentāļiem atdalījās pirms 85 - 95 miljoniem gadu, kad izveidojās Laurāzijas salu grupa, no kuras vēlāk izveidojās Eiropa. Šo hipotēzi atbalsta gan fosiliju atradumi, gan molekulārie pētījumi.[3]
Ziemeļu placentāļi (Boreoeutheria) ir zīdītāju klases (Mammalia) augstākā kārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria). Ziemeļu placentāļu augstākā kārta apvieno 2 virskārtas - Laurāzijas placentāļus (Laurasiatheria) un pirmprimātu placentāļus (Euarchontoglires). Šī kārta tika izveidota, balstoties uz jaunākajiem DNS analīžu datiem. Šai placentāļu grupai ir arī anatomiska kopēja īpatnība - lielākajai daļai ziemeļu placentāļu sugu tēviņiem, izņemot degunradžiem (Rhinocerotidae) un vaļveidīgajiem (Cetacea), ir izcelti ārējie krūšu dziedzeri.
Savu nosaukumu ziemeļu placentāļu kārta ieguva tādēļ, ka pirmie fosilie atradumi tika atklāti ziemeļu puslodē. Abas virskārtas vēsturiski ir attīstījušās senajā ziemeļu superkontinentā - Laurāzijā. Pirmprimātu grupa no pārējiem Laurāzijas placentāļiem atdalījās pirms 85 - 95 miljoniem gadu, kad izveidojās Laurāzijas salu grupa, no kuras vēlāk izveidojās Eiropa. Šo hipotēzi atbalsta gan fosiliju atradumi, gan molekulārie pētījumi.
