Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha). Lašu apakškohortā ir 4 kārtas.[1] Šīs grupas sugas dzīvo gan saldūdens tilpēs, gan jūrās. Senākās sugas radās apmēram pirms 150 miljoniem gadu krīta periodā vai pat juras perioda beigās.[2]
Lašu apakškohortas sugas pamatā dzīvo mērenā klimata ūdeņos un lielākā sugu dažādība sastopama ziemeļu puslodē. Dienvidu puslodi sasniedz tikai Klusā okeāna sugas.[2]
Lašu apakškohortas sugu zivīm ir vairākas kopīgas anatomiskas iezīmes. Tām ir vairāk kā 24 muguras skriemeļi, epicentrāli skrimšļi, viens supraorbitāls kauls, tauku spura un asi zobi. Lielākā daļa šis grupas zivju ir plēsīgas un medī vidēji lielas zivis.[2]
Lielākā daļa ir anadromās zivis – ceļotājzivis, kuras izplatītas jūrā un veic regulāras nārsta migrācijas uz saldūdeņiem. Tās spēj dzīvot dažādās vidēs un viegli tās nomainīt, dzīvojot gan saldūdenī, gan viegli sāļā ūdenī, gan okeānā. Valda uzskats, ka vēsturiski grupa attīstījusies ziemeļu puslodes piekrastes ūdeņos.
Lašu apakškohorta (Protacanthopterygii) ir viena no starspuru klases (Actinopteri) apakškohortām, kas pieder progresīvo kaulzivju kohortai (Euteleosteomorpha). Lašu apakškohortā ir 4 kārtas. Šīs grupas sugas dzīvo gan saldūdens tilpēs, gan jūrās. Senākās sugas radās apmēram pirms 150 miljoniem gadu krīta periodā vai pat juras perioda beigās.
Lašu apakškohortas sugas pamatā dzīvo mērenā klimata ūdeņos un lielākā sugu dažādība sastopama ziemeļu puslodē. Dienvidu puslodi sasniedz tikai Klusā okeāna sugas.
