Rekviēmhaizivjveidīgās (Carcharhiniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta. Šajā kārtā ir vairāk kā 270 mūsdienās dzīvojošas sugas,[1] kas iedalītas 51 ģintī un 8 dzimtās. Šīs kārtas sugas sastopamas gandrīz visās pasaules jūrās: gan aukstās, gan siltās, gan sāļās, gan mazāk sāļās, gan dziļās, gan seklās, kā arī tās dzīvo piekrastes jūrās un atklātos okeānos. Sugas ir ļoti plastiskas un viegli piemērojas dažādiem apstākļiem.[1] Lielākā daļa sugu dzīvo sālsūdenī, bet dažas sugas piemērojušās dzīvei saldūdens tilpnēs.[1]
Pēdējo gadu DNS pētījumi liecina, ka ne visas rekviēmhaizivjveidīgo dzimtas ir monofilētiskas un tuvākajā nākotnē to sistemātika var mainīties.[1]
Rekviēmhaizivjveidīgajām sugām raksturīga gara purna daļa, kā arī visām šīs kārtas haizivīm ir trešais plakstiņš — mirkšķināmā plēve, kura nepieciešamības gadījumā pārklāj aci, lai to aizsargātu. Tām ir piecas žaunu spraugas gatrā galvas pusē, divas muguras spuras (bez dzelkšņiem) un anālā spura.[1][2] Visām mutes kaktiņi atrodas aiz acu līnijas.[2]
Pazīstamākās ir zilā haizivs, vēršhaizivs, tīģerhaizivs, baltspuru rifu haizivs, okeāna baltspuru haizivs, melnspuru rifu haizivs, Karību rifu haizivs un pelekā rifu haizivs, kā arī suņhaizivs, kaķhaizivs un āmurzivs. Šīs grupas haizivis ir vienas no bīstamākajām un plēsīgākajām, vienlaikus intriģējošākajām haizivīm pasaulē.[1]
Atkarībā no sugas tām var būt dažāda rakstura vairošanās: laižot ikrus, kas paslēpti ikru somā, vai dzemdējot dzīvus, labi attīstītus mazuļus. Tomēr visām sugām ir raksturīga iekšējā ikru apaugļošanās mātītes ķermenī. Sugas, kas laiž ikrus, izvēlas pēc iespējas nomaļākas vietas, lai ikri būtu pasargāti no plēsējiem. Mātītes nerūpējas nedz par ikriem, nedz dzīvajiem mazuļiem.[1]
Rekviēmhaizivjveidīgo kārta (Carcharhiniformes)[3]
Rekviēmhaizivjveidīgās (Carcharhiniformes) ir skrimšļzivju klases (Chondrichthyes) haizivju kārta. Šajā kārtā ir vairāk kā 270 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 51 ģintī un 8 dzimtās. Šīs kārtas sugas sastopamas gandrīz visās pasaules jūrās: gan aukstās, gan siltās, gan sāļās, gan mazāk sāļās, gan dziļās, gan seklās, kā arī tās dzīvo piekrastes jūrās un atklātos okeānos. Sugas ir ļoti plastiskas un viegli piemērojas dažādiem apstākļiem. Lielākā daļa sugu dzīvo sālsūdenī, bet dažas sugas piemērojušās dzīvei saldūdens tilpnēs.
Pēdējo gadu DNS pētījumi liecina, ka ne visas rekviēmhaizivjveidīgo dzimtas ir monofilētiskas un tuvākajā nākotnē to sistemātika var mainīties.
