Koraļļpolipi (Anthozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) klase, kas apvieno diezgan dažādus pārstāvjus. Koraļļpolipu klasei ir 3 apakšklases: astoņstaraino koraļļu apakšklases (Octocorallia), sešstarainu koraļļu apakšklase (Hexacorallia)[1] un kopš 2013. gada, balstoties uz DNS pētījumiem, ir izdalīta trešā apakšklase - cauruļmītņu anemones (Ceriantharia).[2] Kopumā ir zināmas vairāk kā 6100 koraļļpolipu sugas.[3] Visi koraļļpolipi ir jūru iemītnieki un lielākā sugu dažādība sastopama tropu siltajās jūrās. Daudzi no tiem spēcīgi attīstītā skeleta dēļ ir zemes virsmas reljefa veidotāji, jo rada koraļļu rifus un atolus.
ZInātniskais nosaukums Anthozoa cēlies no grieķu valodas un latviski nozīmē zieda dzīvnieks: άνθος (ánthos; zieds), ζώα (zóa; dzīvnieks).[4]
Šajā klasē ietilpst anemones, koraļļi-vieninieki vai arī koloniālie polipi, kuriem ir ektodermāla rīkle, kamerās sadalīts iekšējais dobums un entodermāli dzimumprodukti. Koraļļpolipiem mutes atvere pārsvarā ir nevis apaļa, bet ovāla vai spraugveidīga. Sakarā ar to arī rīkles kanāls ir saplacināts no sāniem. Gar rīkles šaurajām malām stiepjas divas skropstainas rievas, tā sauktās sifonoglifas; pa tām plūst ūdens straume uz polipa iekšējo dobumu. Dobums sadalīts ar starpsienām, kas atiet no iekšējās ķermeņa sienas virsmas un izklātas ar entodermu. Starpsienu iekšienē atrodas mezoglejas starpslānis, kā arī muskuļu valnīši. Polipa augšējā daļā starpsienas saaug ar rīkles kanālu, bet apakšējā daļā — brīvi sniedzas dobumā. To brīvajā malā ir izlocīti pabiezinājumi ar dziedzeršūnām — tie ir tā sauktie mezenteriālie pavedieni. Lielākajai formu daļai ir kaļķa skelets, kas var būt gan ārējs gan arī atrasties mezoglejā. Vienas kolonijas polipi ir ģenētiski identiski.
Kā visi dzēlējzarndobumaiņi koraļļpolipi savus upurus noķer ar nematocistu (dzeļkapsulu) palīdzību. Jūras anemones spēj nomedīt zivis, bet koraļļi barojas ar planktonu. Dažas no sugām kļūst par mājvietu dinoflagelātu aļģēm - zooksantellām, veidojoties starpsugu simbiozei. Koraļļu rifu veidojošās sugas ir atkarīgas no šādas simbiozes. Dinoflagellates izmanto slāpekli un oglekļa dioksīdu jeb ogļskābo gāzi, kuru izdala koraļļi, bet koraļļi iegūst fotosintēzes spēju un intensīvāku kalcija karbonāta ražošanas procesu.[5]
Koraļļpolipu klase (Anthozoa)[1]
Koraļļpolipi (Anthozoa) ir dzēlējzarndobumaiņu (Cnidaria) klase, kas apvieno diezgan dažādus pārstāvjus. Koraļļpolipu klasei ir 3 apakšklases: astoņstaraino koraļļu apakšklases (Octocorallia), sešstarainu koraļļu apakšklase (Hexacorallia) un kopš 2013. gada, balstoties uz DNS pētījumiem, ir izdalīta trešā apakšklase - cauruļmītņu anemones (Ceriantharia). Kopumā ir zināmas vairāk kā 6100 koraļļpolipu sugas. Visi koraļļpolipi ir jūru iemītnieki un lielākā sugu dažādība sastopama tropu siltajās jūrās. Daudzi no tiem spēcīgi attīstītā skeleta dēļ ir zemes virsmas reljefa veidotāji, jo rada koraļļu rifus un atolus.
ZInātniskais nosaukums Anthozoa cēlies no grieķu valodas un latviski nozīmē zieda dzīvnieks: άνθος (ánthos; zieds), ζώα (zóa; dzīvnieks).
