Japānas jenotsuns (latīņu: Nyctereutes procyonoides viverrinus) ir jenotsuņu ģints (Nyctereutes) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae). Japānas jenotsuns ir viena no sešām jenotsuņa (Nyctereutes procyonoides) pasugām. Japāņi savu jenotsuni sauc par tanuki.
Japānā dzīvo divu veidu jenotsuņi, kas savstarpēji ir tuvi radinieki. Japānas jenotsuns jeb Hondo-tanuki apdzīvo visu Japānas teritoriju, izņemot Hokaido salu, uz kuras dzīvo Hokaido jenotsuns jeb Ezo-tanuki (Nyctereutes procyonoides albus). Ir zinātnieki, kas uzskata, ka abi Japānas jenotsuņa veidi būtu jāizdala kā atsevišķa suga ar divām pasugām, jo to DNS būtiski atšķiras no pārējiem jenotsuņiem[1].
Abiem Japānas jenotsuņiem kažoki ir daudz plānāki nekā pārējiem jenotsuņiem kontinentā. Tāpat atšķirībā no kontinenta radiniekiem Japānas jenotsuņi uzkrāj mazākas tauku rezerves, un to izmēri nav tik mainīgi. Japānā jenotsuņi ieradās no Korejas vai Sahalīnas pirms 18 000 - 12 000 gadiem, šajā laikā tie ir piemērojušies maigajam jūras klimatam un atšķirīgiem ēšanas paradumiem - Japānā jenotsuņiem barības daudzums nesvārstās tik izteikti atkarībā no sezonas kā kontinentā, kur ziemā ir auksts un maz barības, jenotsuņi aizmieg un iztiek no uzkrātajām tauku rezervēm[2].
Japānas jenotsuns pamatā pārtiek no cilvēku atkritumiem, tas medī putnus, vēžus, simtkājus un sliekas. Visbiežāk tiek medīti putni un vēži. Ir zinātniski datēts, ka tie ēd arī sēnes[3].
Japānas jenotsuns jeb tanuki ir nozīmīgs dzīvnieks Japānas kultūrā. Dažādi Japānas reģioni dzīvnieku - jenotsuni sauc dažādos vārdos, vārds "tanuki" ir jenotsuņa apzīmējums Tokijas dialektā. Japānas folklora, māksla un daiļamatniecība lieto tieši tanuki vārdu, lai apzīmētu cilvēka veidoto un folklorizēto dzīvnieku. Bieži tulkojot tiek pieļauta kļūda, nosaucot tanuki par bebri vai jenotu.
Japānas jenotsuns (latīņu: Nyctereutes procyonoides viverrinus) ir jenotsuņu ģints (Nyctereutes) plēsējs, kas pieder pie suņu dzimtas (Canidae) pamatcilts (Basal Caninae). Japānas jenotsuns ir viena no sešām jenotsuņa (Nyctereutes procyonoides) pasugām. Japāņi savu jenotsuni sauc par tanuki.
Japānā dzīvo divu veidu jenotsuņi, kas savstarpēji ir tuvi radinieki. Japānas jenotsuns jeb Hondo-tanuki apdzīvo visu Japānas teritoriju, izņemot Hokaido salu, uz kuras dzīvo Hokaido jenotsuns jeb Ezo-tanuki (Nyctereutes procyonoides albus). Ir zinātnieki, kas uzskata, ka abi Japānas jenotsuņa veidi būtu jāizdala kā atsevišķa suga ar divām pasugām, jo to DNS būtiski atšķiras no pārējiem jenotsuņiem.
Abiem Japānas jenotsuņiem kažoki ir daudz plānāki nekā pārējiem jenotsuņiem kontinentā. Tāpat atšķirībā no kontinenta radiniekiem Japānas jenotsuņi uzkrāj mazākas tauku rezerves, un to izmēri nav tik mainīgi. Japānā jenotsuņi ieradās no Korejas vai Sahalīnas pirms 18 000 - 12 000 gadiem, šajā laikā tie ir piemērojušies maigajam jūras klimatam un atšķirīgiem ēšanas paradumiem - Japānā jenotsuņiem barības daudzums nesvārstās tik izteikti atkarībā no sezonas kā kontinentā, kur ziemā ir auksts un maz barības, jenotsuņi aizmieg un iztiek no uzkrātajām tauku rezervēm.
