Heureuchin Manchouria (Erinaceus amurensis) a zo ur bronneg eus ar c'herentiad Erinaceidae hag a vev e reter Azia.
L'eriçó de Manxúria (Erinaceus amurensis) és una espècie d'eriçó similar a l'eriçó comú en aparença i estil de vida, tot i que té una coloració més clara. Un exemplar mitjà pesa entre 600 i 1.000 grams. És originària de la Província de l'Amur i Primórie a Rússia, Manxúria a la Xina i la península de Corea.
Der Chinesische Igel oder Amurigel (Erinaceus amurensis) ist eine Säugetierart aus der Familie der Igel (Erinaceidae). Gemeinsam mit drei in Europa lebenden Arten, dem Braunbrust- und dem Nördlichen sowie dem Südlichen Weißbrustigel bildet er die Gattung der Kleinohrigel (Erinaceus).
Diese Art ähnelt vom Aussehen den in Europa lebenden Igelarten, ist allerdings etwas runder gebaut. Auch ist das Fell an der Unterseite heller. Die Oberseite des Kopfes und der Rücken sind mit Stacheln bedeckt, im Falle eines Angriffs kann er sich zu einer Stachelkugel zusammenrollen. Er erreicht eine Kopfrumpflänge von rund 28 Zentimetern und ein Gewicht von 1000 Gramm.
Der Chinesische Igel hat ein diploides Genom von 2n = 48 Chromosomen. Dabei besitzt er 13 Paare metazentrischer, 6 Paare submetazentrischer, 3 Paare subtelozentrischer und 1 Paar telozentrischer Chromosomen sowie die beiden Geschlechtschromosomen XY.[1]
Chinesische Igel sind im östlichen Asien beheimatet, ihr Verbreitungsgebiet umfasst die Volksrepublik China (vom Jangtsekiang nördlich bis in die Mandschurei) sowie Sichuan, Russland im Mündungsbereich des Amur sowie die Koreanische Halbinsel.[2]
Chinesische Igel leben in verschiedenen Lebensräumen wie Wäldern mit gemischtem Baumbestand und Grasland, vermeiden jedoch Hochlandgebiete, Sumpfland und Agrarflächen.[2] Sie sind nachtaktiv und verbringen den Tag in einem Nest aus Laub oder Gras. Ihre Nahrung besteht vorwiegend aus Insekten und Regenwürmern, seltener kleine Wirbeltiere und Früchte.[2] Außerhalb der Paarungszeit leben sie einzelgängerisch.
Der Chinesische Igel wurde 1859 erstmals von Leopold von Schrenck auf der Basis eines Individuums aus dem Amurgebiet nahe der Stadt Aigun wissenschaftlich beschrieben. Nach Wilson & Reeder 2005 wird er als eigenständige Art in die Gattung der Kleinohrigel (Erinaceus) eingeordnet, die aus vier Arten besteht; bis zum Ende des 20. Jahrhunderts galt er allerdings als Unterart des Braunbrustigels (Erinaceus europaeus).[3]
Die Art wird von der International Union for Conservation of Nature and Natural Resources (IUCN) aufgrund der Bestandsgröße als nicht gefährdet (least concern) eingestuft. Bedrohungen der Bestände sind nicht bekannt.[2]
Der Chinesische Igel oder Amurigel (Erinaceus amurensis) ist eine Säugetierart aus der Familie der Igel (Erinaceidae). Gemeinsam mit drei in Europa lebenden Arten, dem Braunbrust- und dem Nördlichen sowie dem Südlichen Weißbrustigel bildet er die Gattung der Kleinohrigel (Erinaceus).
The Amur hedgehog (Erinaceus amurensis), also called the Manchurian hedgehog, is a hedgehog similar to the European hedgehog in appearance and behaviour, although it is more lightly coloured. It is native to Amur Oblast and Primorye in Russia, Manchuria in China, and the Korean Peninsula. Like other hedgehogs, it uses scent and hearing while looking for prey, and the name "hedgehog" refers to the pig-like grunts it makes as it forages.[3]
This hedgehog is closely related to and slightly larger and lighter in color than the European hedgehog, with a head-and-body length of between 160 and 290 mm (6 and 11 in) and a very short tail. It weighs between 600 and 1,000 g (21 and 35 oz). The head, back and sides are covered with long, sharp spines. These are of two different colours; some are plain white; others have a white or yellowish-brown base and tip, and a central portion that is mid to dark brown, giving the animal an altogether pale, brownish-grey colour. The quills on the head are separated from each other by narrow strips of bare skin. The quills, covered in keratin, are strong so that they don't break or fall out. These spines are used as a defense mechanism when they are threatened. The hedgehog curls up into a ball, where their quills are facing out and their face/head are curled inwards.[4] The face and underparts are covered in pale hair.[5]
The Amur hedgehog is found natively in the Amur Oblast and Primorye in Russia, Manchuria in China, and the Korean Peninsula. Its range extends from about 29°N, which is just south of the Yangtze River northwards to the Amur Basin and the Korean Peninsula. It occupies a wide range of habitats including grassland, forest edges, and areas with mixed coniferous and broadleaf woodland. The IUCN Red List states that it is found in valleys and lowlands but not in highland regions or cultivated fields.[2] The Mammals of China disagrees, stating that suitable habitats include montane and sub-alpine terrain, steppe, shrublands, cultivated land, villages and city parks.[5]
The Amur hedgehog is an animal that can survive on its own without any partnership. These animals typically only come together when it is mating season.[6][7] There is no information regarding this specific species reproduction to this date.
Like other hedgehogs, this is a nocturnal species, emerging at night to forage for small arthropods, especially fly larvae, and earthworms, centipedes, snails, mice, frogs and occasionally fruit. Chinese sources state that this hedgehog is preyed on by sable (Martes zibellina), but Russian sources dispute this. There are one or two litters in the summer, each consisting of four to six young, and in about October, the hedgehog enters a state of torpor and hibernates until spring.[2][3][5]
E. amurensis is a common species and no specific threats have been identified, so the International Union for Conservation of Nature has assessed its conservation status as being of "least concern".[2] These hedgehogs, though common, have a lifespan of 8 years, while in captivity. It is unknown how long they live in native lands.[7]
{{cite web}}: Missing or empty |url= (help) The Amur hedgehog (Erinaceus amurensis), also called the Manchurian hedgehog, is a hedgehog similar to the European hedgehog in appearance and behaviour, although it is more lightly coloured. It is native to Amur Oblast and Primorye in Russia, Manchuria in China, and the Korean Peninsula. Like other hedgehogs, it uses scent and hearing while looking for prey, and the name "hedgehog" refers to the pig-like grunts it makes as it forages.
El erizo de Manchuria[1] (Erinaceus amurensis) es una especie de mamífero erinaceomorfo de la familia Erinaceidae. Es un erizo similar al erizo común en apariencia y estilo de vida, aunque tiene una coloración más clara. Un ejemplar medio mide unos 30 cm y pesa entre 600 y 1000 gramos . Es originario del Óblast de Amur y Krai de Primorie en Rusia, Manchuria en China y la península de Corea.
El erizo de Manchuria (Erinaceus amurensis) es una especie de mamífero erinaceomorfo de la familia Erinaceidae. Es un erizo similar al erizo común en apariencia y estilo de vida, aunque tiene una coloración más clara. Un ejemplar medio mide unos 30 cm y pesa entre 600 y 1000 gramos . Es originario del Óblast de Amur y Krai de Primorie en Rusia, Manchuria en China y la península de Corea.
Erinaceus amurensis Erinaceus generoko triku espezie bat da. Erinaceomorpharen barruko Erinaceinae azpifamilia eta Erinaceidae familian sailkatuta dago.
Asiako ekialdean bizi da.
Erinaceus amurensis Erinaceus generoko triku espezie bat da. Erinaceomorpharen barruko Erinaceinae azpifamilia eta Erinaceidae familian sailkatuta dago.
Asiako ekialdean bizi da.
Erinaceus amurensis est une espèce qui fait partie des hérissons appartenant à la famille des Erinaceidés. Parfois appelé Hérisson de l'Amur[1], sans doute par traduction de l'anglais, son nom vient du fleuve Amour (Amur en anglais).
Cette espèce est présente en Sibérie, en Chine et dans la péninsule de Corée[2].
Erinaceus amurensis est une espèce qui fait partie des hérissons appartenant à la famille des Erinaceidés. Parfois appelé Hérisson de l'Amur, sans doute par traduction de l'anglais, son nom vient du fleuve Amour (Amur en anglais).
Amurski jež (ili Mandžurijski jež; Erinaceus amurensis), jedna od četiri vrste ježa iz roda Erinaceus, koji je po mjestu rasprostranjenosti znanstveno i vernakularno nazvan nazvan amurskim ježom (E. amurensis). raspreostranjen je uz rijeku Amur i njenim pritokama, a na jug kroz istoćnu Kinu do provincije Hunan i poluotoka Koreja.
Rod Erinaceus nekada je klasificiran u red insectivora, a danas u vlastiti red Erinaceomorpha, dok je i sam amurski jež priključivan u vrstu E. europaeus (Corbet, 1978c, Gromov i Baranova, 1981, također Zhang et al., 1997), ali se od 1984. smatra različitom vrstom (Corbet, 1984; Zaitsev, 1984; i Bannikova et al. 1996). [1]
Amurski jež (ili Mandžurijski jež; Erinaceus amurensis), jedna od četiri vrste ježa iz roda Erinaceus, koji je po mjestu rasprostranjenosti znanstveno i vernakularno nazvan nazvan amurskim ježom (E. amurensis). raspreostranjen je uz rijeku Amur i njenim pritokama, a na jug kroz istoćnu Kinu do provincije Hunan i poluotoka Koreja.
Rod Erinaceus nekada je klasificiran u red insectivora, a danas u vlastiti red Erinaceomorpha, dok je i sam amurski jež priključivan u vrstu E. europaeus (Corbet, 1978c, Gromov i Baranova, 1981, također Zhang et al., 1997), ali se od 1984. smatra različitom vrstom (Corbet, 1984; Zaitsev, 1984; i Bannikova et al. 1996).
Amūrinis ežys (Erinaceus amurensis) – Paprastųjų ežių genties rūšis.
Paplitęs Rytų Azijos dalyje – Rusijos Tolimųjų Rytų pietryčiuose (Primorės kraštas, Chabarovsko kraštas, Amūro sritis), Kinijos rytuose ir galbūt jos Sičuano provincijoje, Korėjos pusiasalyje.
Gyvena labai skirtingose buveinėse, išskyrus kalnus, pelkynus ar aktyviai apdirbamus žemės plotus. Mėgsta gyventi kalnų ir kalvų slėniuose, lygumose, apaugusiose aukšta žole, ir krūmynais, kur mišriai auga spygliuočiai ir lapuočiai medžiai. Dažniausiai tai miškų pakraščiai, besiribojantys su pievomis ir kitais atvirais plotais prie upių slėnių.
Kūno ilgis 18,0–26,3 cm, uodegos ilgis 1,6–2,8 cm, priklausomai nuo metų laiko kūno svoris 600–1092 g[1]. Nugarėlė apaugusi iki 2,4 cm ilgio šviesiai rudais spygliukais.
Gyvena pavieniui. Daugiausiai aktyvus naktį ir sutemose, nors apsiniaukusiu, lietingu metu gali medžioti bet kuriuo paros laiku. Prieš atslenkančius šalčius, spalio mėnesį įminga. Tam pasirenka sausas netoli upių vietas su gausiai ant žemės nukritusiais medžių lapais arba įlenda po kelmų, išvartų ertmėmis. Poravimasis prasideda kovo pabaigoje ir balandžio pradžioje. Gimsta 3–8 jaunikliai. Lytiškai subręsta antrais gyvenimo metais. Per metus veda vieną jauniklių vadą.
Minta daugiausia sliekais, vabzdžiais ir kitais bestuburiais gyviais. Rečiau pasigauna smulkių stuburinių gyvūnų, iš jų daugiausia smulkių graužikų, pasmaguriauja paukščių kiaušiniais ir dar rečiau ėda ir vaisius.
Amūrinis ežys (Erinaceus amurensis) – Paprastųjų ežių genties rūšis.
Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints. Tas mājo Tālajos Austrumos: Amūras apgabalā un Piejūras novadā Krievijā, Mandžūrijā Ķīnā un Korejas pussalā.[1] Ārēji tas līdzinās brūnkrūtainajam ezim (Erinaceus europaeus), tikai ir par to gaišāks. Vēl nesenā pagātnē Amūras ezis tika uzskatīts par brūnkrūtainā eža pasugu.[1]
Amūras ezis ir neliels zīdītājs ar kompaktu, apaļīgu ķermeni. Pieauguša dzīvnieka garums ir apmēram 18—26 cm,[2][3] bet svars atkarīgs no sezonas. Rudenī pirms ziemas miega ezim ir uzkrātas tauku rezerves. Pavasarī pēc ziemas miega Amūras ezis sver apmēram 235 g, rudenī pirms hibernācijas apmēram 1100 g.[2][4] Tēviņi vidēji ir lielāki nekā mātītes. Galva salīdzinoši neliela, ķīļveidīga, ar noapaļotām, labi attīstītām, bet īsām ausīm, ar apaļām, melnām acīm un nelielu, izstieptu, smailu, ļoti kustīgu, allaž mitru purniņu.[5] Kājas īsas, turklāt pakaļkājas nedaudz garākas par priekškājām, ķepām pieci pirksti. Trīs vidējie pirksti labi attīstīti un samērā gari, bet abi malējie ķepas abās malās īsāki un vājāki. Nagi gari. Aste ļoti īsa, apmēram 16—28 mm.[2]
Kā visi eži Amūras ezis no virspuses (muguras un sāniem) segts ar gludām, spīdīgām, apmēram 30 mm garām adatām.[4] Dzīvnieks ir gaišā, pelēkbrūnā krāsā. Apmēram trešdaļai adatu nav pigmentācijas.[4] Kad dzīvnieks ir mierīgs, adatas guļ slīpi, novietojušās cita pār citu kā jumta dakstiņi, bet briesmu gadījumā ezis saritinās kamolā, izslejot adatas stāvus. Turklāt tās novietojas tā, ka smailes vērstas krusteniski dažādos virzienos.[5] Starp adatām aug daži ļoti tievi, gari mati. Adatas pakāpeniski izkrīt un to vietā aug jaunas. Apmatojuma krāsa ķermeņa apakšpusē pelēka ar dažādām nokrāsām, no gaiši pelēkas līdz tumši brūnai. Jo vecāks ezis, jo dzeltenīgāks kļūst matojums.[4]
Amūras ezis sastopams dažādos biotopos, tas vienīgi izvairās no augstiem kalniem un lieliem purviem. Vislabprātāk Amūras ezis apmetas upju ielejās un kalnu zemākajās nogāzēs, kas segtas ar lapu koku vai jauktu koku mežiem, bagātīgu pamežu un bieziem zālājiem. To visbiežāk var novērot pļavās, mežmalās, izcirtumos, krūmājos un sīkmežos.[4] Amūras ezis kā visi eži ir vientuļnieks un aktīvs nakts laikā. Diennakts gaišajā laikā tas parasti noguļ savā migā, bet vēsās, lietainās dienās ezis barību meklē arī pa dienu. Galvenokārt tas barojas ar kukaiņiem, tārpiem (īpaši iecienītas ir sliekas) un citiem nelieliem bezmugurkaulniekiem, retāk ar sīkiem grauzējiem, bet vēl retāk ar augļiem un ogām.[2] Oktobrī, iestājoties vēsam laikam, Amūras ezis kā visi Eirāzijas eži dodas ziemas miegā. Ziemošanas miga tiek ierīkota zem biezas lapu kaudzes, iztrupējušos celmos un zem kritušiem kokiem.[4]
Vairošanās sezona sākas martā vai aprīļa sākumā. Sezonā viens metiens, kurā ir 3—8 mazuļi un par kuriem rūpējas tikai māte. Pārojas otrajā dzīves gadā.[2]
Amūras ezis (Erinaceus amurensis) ir ežu dzimtas (Erinaceidae) suga, kas pieder pie Eirāzijas ežu ģints. Tas mājo Tālajos Austrumos: Amūras apgabalā un Piejūras novadā Krievijā, Mandžūrijā Ķīnā un Korejas pussalā. Ārēji tas līdzinās brūnkrūtainajam ezim (Erinaceus europaeus), tikai ir par to gaišāks. Vēl nesenā pagātnē Amūras ezis tika uzskatīts par brūnkrūtainā eža pasugu.
De amoeregel (Erinaceus amurensis) is een zoogdier uit de familie der egels (Erinaceidae). De wetenschappelijke naam van de soort werd voor het eerst geldig gepubliceerd door Leopold von Schrenck in 1859.[1][2]
De amoeregel is een nachtactieve soort die voorkomt in het Russische Verre Oosten, het Koreaans Schiereiland en het oosten van China. Zijn verspreidingsgebied reikt zuidwaarts tot in de provincie Hunan. Wordt gewoonlijk aangetroffen langs bosranden in laaggelegen gebieden en valleien.[1][3]
Bronnen, noten en/of referentiesDe amoeregel (Erinaceus amurensis) is een zoogdier uit de familie der egels (Erinaceidae). De wetenschappelijke naam van de soort werd voor het eerst geldig gepubliceerd door Leopold von Schrenck in 1859.
Multimedia w Wikimedia Commons 
Hasło w Wikisłowniku Jeż amurski[3] (Erinaceus amurensis) – gatunek ssaka owadożernego z rodziny jeżowatych, wcześniej uważany za podgatunek jeża zachodniego.
Obecny zasięg występowania gatunku obejmuje tereny Rosji, wschodnich Chin i Korei. Wygląd, środowisko i tryb życia podobny do jeża zachodniego.
Gatunek nie jest objęty konwencją waszyngtońską CITES[4]. W Czerwonej księdze gatunków zagrożonych Międzynarodowej Unii Ochrony Przyrody i Jej Zasobów został zaliczony do kategorii LC (niskiego ryzyka)[2].
Jeż amurski (Erinaceus amurensis) – gatunek ssaka owadożernego z rodziny jeżowatych, wcześniej uważany za podgatunek jeża zachodniego.
Erinaceus amurensis é uma espécie de insetívoro da família Erinaceidae. Pode ser encontrado na Sibéria, Coreias e China.
Erinaceus amurensis é uma espécie de insetívoro da família Erinaceidae. Pode ser encontrado na Sibéria, Coreias e China.
Erinaceus amurensis är en art i familjen igelkottar och en nära släkting till den västeuropeiska igelkotten.
Arten blir 16 till 29 cm lång (huvud och bål), har en 1,7 till 4,2 cm lång svans och den väger 600 till 1000 g. Liksom hos andra igelkottar är ryggen, huvudets topp och kroppssidorna täckta av taggar. Det finns vita taggar och andra taggar som är vit- eller gulaktig vid roten, brun eller mörkbrun i mitten samt ljusbrun eller ljusgrå vid spetsen. Undersidan och ansiktet är täckta av ljusbrun päls. Erinaceus amurensis har ett robustare huvud än den europeiska igelkotten.[2]
Djuret förekommer i nordöstra Kina, i Ryssland vid låglandet kring floden Amur och på Koreahalvön. Den vistas i olika habitat men undviker höga bergstrakter, träskmarker och jordbruksmark.[1]
Födan utgörs huvudsakligen av daggmaskar och andra ryggradslösa djur. Mera sällan äter igelkotten frukter och små ryggradsdjur. Den är vanligen aktiv mellan skymningen och gryningen.[1]
Denna igelkott intar mellan oktober och våren under längre tider ett stelt tillstånd (torpor). Honor kan varje år ha en eller två kullar med 4 till 6 ungar per kull.[2]
Arten är inte hotad och listas av IUCN som livskraftig (LC).[1]
Erinaceus amurensis är en art i familjen igelkottar och en nära släkting till den västeuropeiska igelkotten.
Arten blir 16 till 29 cm lång (huvud och bål), har en 1,7 till 4,2 cm lång svans och den väger 600 till 1000 g. Liksom hos andra igelkottar är ryggen, huvudets topp och kroppssidorna täckta av taggar. Det finns vita taggar och andra taggar som är vit- eller gulaktig vid roten, brun eller mörkbrun i mitten samt ljusbrun eller ljusgrå vid spetsen. Undersidan och ansiktet är täckta av ljusbrun päls. Erinaceus amurensis har ett robustare huvud än den europeiska igelkotten.
Djuret förekommer i nordöstra Kina, i Ryssland vid låglandet kring floden Amur och på Koreahalvön. Den vistas i olika habitat men undviker höga bergstrakter, träskmarker och jordbruksmark.
Födan utgörs huvudsakligen av daggmaskar och andra ryggradslösa djur. Mera sällan äter igelkotten frukter och små ryggradsdjur. Den är vanligen aktiv mellan skymningen och gryningen.
Denna igelkott intar mellan oktober och våren under längre tider ett stelt tillstånd (torpor). Honor kan varje år ha en eller två kullar med 4 till 6 ungar per kull.
Arten är inte hotad och listas av IUCN som livskraftig (LC).
Amur kirpisi (Erinaceus amurensis), kirpigiller (Erinaceidae) familyasından gececil, böcekçil bir memeli türü.
Amur Nehri ile Ussuri Nehri bölgelerinde; Rusya'da (Habarovsk Krayı, Primorski Krayı ile Amur Oblastı), Çin 'de (Yangtze ırmağından Mançurya 'nın kuzeyine kadar) ve Kore Yarımadasında bulunur.
Diğer Erinaceus türlerine benzer. Onlardan daha açık renklidir. Karnı kahverengi. Bedeni 18–26 cm, kuyruğu 16–28 cm uzunluğundadır. Ağırlığı mevsimine göre 234 ila 1092 g gelir.
Nehir vadileri ve alt yamaçlarındaki iğne yapraklı ve yaprak döken ağaçlardan kurulu karışık ormanlarda, çalılık ve otluk arazide yaşar. Daha çok bu yerlerin açık alanlarla olan sınır bölgelerini tercih eder.
Daha çok solucanlarla ilgilenir. Ender olarak küçük omurgalılar ve bazen de meyvelerle beslenir.
Üreme mevsimi Mart ayı sonlarıyla Nisan ayı başlarında olur. 3-8 yavru yapar. Cinsel olgunluğa 2 yılda erişir.
Amur kirpisi (Erinaceus amurensis), kirpigiller (Erinaceidae) familyasından gececil, böcekçil bir memeli türü.
.jpg)
Erinaceus amurensis là một loài động vật có vú trong họ Erinaceidae, bộ Erinaceomorpha. Loài này được Schrenk mô tả năm 1859.[2] Một cá thể trung bình cân nặng 600-1000 gram. Loài này là loài bản địa Amur Krai và Primorye ở Nga, Mãn Châu ở Trung Quốc, và bán đảo Triều Tiên.
Phương tiện liên quan tới Erinaceus tại Wikimedia Commons
.png){kind=small}
Bài viết liên quan đến động vật có vú này vẫn còn sơ khai. Bạn có thể giúp Wikipedia bằng cách mở rộng nội dung để bài được hoàn chỉnh hơn. Erinaceus amurensis là một loài động vật có vú trong họ Erinaceidae, bộ Erinaceomorpha. Loài này được Schrenk mô tả năm 1859. Một cá thể trung bình cân nặng 600-1000 gram. Loài này là loài bản địa Amur Krai và Primorye ở Nga, Mãn Châu ở Trung Quốc, và bán đảo Triều Tiên.
Erinaceus amurensis
Schrenk, 1858
Аму́рский ёж[1][2], или дальневосточный ёж[1] (лат. Erinaceus amurensis) — млекопитающее рода евразийских ежей; ближайший родственник обыкновенного ежа. Водится в северном Китае, на Корейском полуострове и в России— в Приморском крае, на юге Хабаровского края и в Амурской области (в поймах рек Амур и Уссури).
Амурский ёж очень похож на обыкновенного ежа, но имеет более светлый окрас. До трети его игл лишены пигмента, поэтому общий тон иглистого покрова светло-бурый. Мех на животе бурый, жёсткий, щетинистый. На спине и задней части тела иглы длиной до 24 мм. Длина его тела 18—26 см, хвоста — 16—28 мм. Вес в зависимости от времени года колеблется от 234 до 1092 грамм.
Амурский ёж населяет самые разные биотопы, избегая только высокогорий, обширных болот и больших пахотных участков. Оптимальные для него местообитания — долины рек и нижние части склонов, покрытые хвойно-широколиственным лесом, с богатым подлеском и травостоем. Предпочитает селиться на границе леса и открытых пространств. День проводит в гнезде, но в прохладные дождливые дни может охотиться круглые сутки. Основу его питания составляют дождевые черви и другие почвенные беспозвоночные, реже мелкие наземные позвоночные, ещё реже плоды растений. Сезон размножения длится с конца марта по начало апреля. В помёте 3—8 детёнышей. Половозрелость наступает на 2 году жизни.
Обычный вид для Дальнего Востока России.
Аму́рский ёж, или дальневосточный ёж (лат. Erinaceus amurensis) — млекопитающее рода евразийских ежей; ближайший родственник обыкновенного ежа. Водится в северном Китае, на Корейском полуострове и в России— в Приморском крае, на юге Хабаровского края и в Амурской области (в поймах рек Амур и Уссури).
Амурский ёж очень похож на обыкновенного ежа, но имеет более светлый окрас. До трети его игл лишены пигмента, поэтому общий тон иглистого покрова светло-бурый. Мех на животе бурый, жёсткий, щетинистый. На спине и задней части тела иглы длиной до 24 мм. Длина его тела 18—26 см, хвоста — 16—28 мм. Вес в зависимости от времени года колеблется от 234 до 1092 грамм.
Амурский ёж населяет самые разные биотопы, избегая только высокогорий, обширных болот и больших пахотных участков. Оптимальные для него местообитания — долины рек и нижние части склонов, покрытые хвойно-широколиственным лесом, с богатым подлеском и травостоем. Предпочитает селиться на границе леса и открытых пространств. День проводит в гнезде, но в прохладные дождливые дни может охотиться круглые сутки. Основу его питания составляют дождевые черви и другие почвенные беспозвоночные, реже мелкие наземные позвоночные, ещё реже плоды растений. Сезон размножения длится с конца марта по начало апреля. В помёте 3—8 детёнышей. Половозрелость наступает на 2 году жизни.
Обычный вид для Дальнего Востока России.
保全状況評価 LOWER RISK - Least Concern
分類 界 : 動物界 Animalia 門 : 脊索動物門 Chordata 亜門 : 脊椎動物亜門 Vertebrata 綱 : 哺乳綱 Mammalia 目 : ハリネズミ目 Erinaceomorpha 科 : ハリネズミ科 Erinaceidae 亜科 : ハリネズミ亜科 Erinaceinae 属 : ハリネズミ属 Erinaceus 種 : アムールハリネズミアムールハリネズミ（Erinaceus amurensis ）は、東アジアから北東アジアに生息するハリネズミの一種。別名「マンシュウハリネズミ」。
東アジアから北東アジアに分布する[1]。日本の一部地域に外来種として定着している[2]。
頭胴長239-286mm、尾長25-40mm、体重468-920g[3]。近縁のナミハリネズミと姿が非常に似ており、頭骨の形態から識別する必要がある[2]。
日本では畑、果樹園、公園といった環境に生息する[3]。日本の個体の行動圏は1.8-1.9haという調査結果もある[4]。昆虫、クモ、陸生巻貝、ネズミ類、カエル類、爬虫類、鳥類の卵などを食べる[1]。一般的に3-6頭の子どもを出産する[3]。
神奈川県小田原市や静岡県伊東市に定着しており、伊東市の伊豆高原では1995年から2003年のあいだに約130頭が捕獲されている[5]。また、栃木県・岩手県・長野県・富山県でも目撃や捕獲例がある[1]。ペットとして飼われていたものが捨てられたり、逃げ出したりして野生化したと考えられる[2]。
日本でも更新世の堆積物からハリネズミの化石が見つかっていることから、昔は日本にもハリネズミが生息していたものと推測され、したがって日本にハリネズミが定着することはそれほど難しくはない[5]。
分布が拡大した場合、昆虫や陸生巻貝を捕食することで生態系に悪影響を与えるおそれがある[2]。
本種を含めたハリネズミ属に分類される全4種は、「特定外来生物による生態系等に係る被害の防止に関する法律」によって特定外来生物に指定されており、販売や飼育はできない[2]。
고슴도치 또는 아무르고슴도치(학명 : Erinaceus amurensis, Amur hedgehog)는 진무맹장목 고슴도치과의 야행성 포유동물이다.반려동물로 키우기도 한다.[2] 자위(刺蝟)라고도 한다.
몸길이는 약 20 cm 안팎으로 대형종이다. 꼬리길이는 2.3-3.7cm이다. 체모가 변형되어서 생긴 가시가 몸에 돋혀 있으며, 전체적으로 억세며 가로줄 모양의 어두운 무늬가 있다. 귓바퀴가 짧고 주둥이가 돼지처럼 뾰족하며 발톱이 잘 발달했다. 귀·다리·꼬리가 짧고 몸집은 뭉툭하다. 평야지대의 삼림에서 주로 서식하고 야행성으로 낮에는 구멍이나 바위틈에 숨는다. 곤충·민달팽이·지렁이·뱀·새·새알 등을 먹고 겨울잠을 잔다. 천적과 맞닥뜨리면 네다리를 배 부위에 모아 공처럼 몸을 둥글게 하여, 등에 난 가시털로 자신을 방어한다.
활엽수림과 혼효림에 많이 살며, 삼림 속의 녹초와 열매는 물론 곤충이나 곤충의 유충, 거미, 뱀, 도마뱀, 장지뱀, 민달팽이 등도 두루 포식하여 생태계의 조절자 역할을 맡는다. 11월부터 동면 세태에 들어가고 가시갈이를 하며, 한 배에 3~7마리의 새끼를 낳으며, 임신 기간은 약 1개월이다. 러시아의 아무르 주, 프리모르스키 지방, 중국 만주, 한반도 등이 원산지이다. 애완동물로도 많이 기르며 고양이와 함께 공생하기도 한다.
'고슴도치도 제 새끼 함함하다고 한다'는 속담이 있는데, 부모 눈에는 제 자식이 다 이뻐 보인다 또는 제 자식을 덮어놓고 옹호한다는 뜻이다.
