Citroncielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā. Tai ir divas pasugas.[1]
Citroncielavas izplatības areāls plešas Eirāzijas centrālajā daļā, no Krievijas tundras ziemeļos līdz Himalajiem dienvidos. Atsevišķi areāla atzari rietumu virzienā stiepjas līdz Kolas pussalai un Polijai. Ziemo Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā, Persijas jūras līča reģionā, nelielā skaitā arī Izraēlā un tai tuvākajās valstīs.[2][3] Retumis ieklejo Rietumeiropā.[4]
Pirmo reizi Latvijā citroncielava novērota 1982. gadā Jelgavā. Atsevišķi īpatņi šajā apkārtnē novēroti arī turpmākajos gados, tomēr ligzdošana Lielupes pļavās pierādīta tikai 1993. gadā. Citroncielavas parādīšanās un ligzdošanas aizsākums Latvijā saistīts ar sugas ekspansiju rietumu virzienā. Piemērotu ligzdošanas biotopu Latvijā netrūkst. Biotops, līdzīgi kā dzeltenajai cielavai, ir dažādas pļavas un klaji purvi, tomēr parasti tā novērojama mitrākās vietās, ūdens tuvumā. Var mājot krūmainākās vietās nekā dzeltenā cielava. Var ligzdot arī aizaugošos zivju dīķos. Kā izņēmums jāmin ligzdošanas gadījums Mērsraga jūrmalā 2003. gadā, kad ligzda bija novietota sausā pļavā uz kāpas. Tomēr tā bieži barojās gar jūras krastu, apliecinot ūdens tuvuma nozīmi. Ligzdojošo pāru skaits Latvijā apmēram 100—150 pāri.[2]
Citroncielava ir slaids, zvirbuļa lieluma dziedātājputns ar garu asti, kuru tā nepārtraukti cilā uz augšu un leju. Ķermeņa garums 15,5—20 cm, spārnu plētums 24—27 cm, svars 15—25 g.[3][5][6]
Ligzdošanas sezonas laikā tēviņš kļūst košs un labi pamanāms.[7] Apspalvojums uz muguras ir tumši pelēks vai melns, kakla aizmugure melna, bet galva, krūtis un vēders koši dzelteni. Uz krūtīm mēdz būt tumšu raibumu josla. Arī mātītei ligzdošanas sezonā krūtis, pakakle un pavēdere ir gaiši dzeltenas. Galvas virsa un vaigi pelēki, virs acīm dzeltenas uzacis. Astes virspuse abiem dzimumiem melna ar platām, baltām malām. Spārni pelēki ar divām platām, baltām joslām, kā arī sekundārās lidspalvas ir ar baltu malu. Kājas un acis tumši brūnas, knābis melns.[5][7]
Ziemas periodā tēviņa pavēdere kļūst bāla, toties seja saglabājas dzeltena, galvas virsa un vaigi brūnganpelēki, izceļoties dzeltenām uzacīm. Mātīte ziemā izskatās līdzīgas tēviņam, tikai ir par to gaišāka un bālāka. Jaunie putni līdzīgi pieaugušajiem ziemas periodā.[5][7]
Citroncielavas mājo mitrās pļavās, slīkšņu, ezeru un upju krastos, mitrās vītolu audzēs, tundrā, kalnos līdz 4600 metriem virs jūras līmeņa.[4][7] Uzturas vietās ar zemu veģetāciju, barojoties uz zemes ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar kukaiņiem un to kāpuriem. Tipiska barošanās vieta ir ūdenstilpju krasti. Samērā bieži barību uzlasa no ūdens virsmas, brienot pa seklumu.[7] Rudens migrācija notiek laikā no augusta līdz oktobrim, bet ligzdošanas teritorijās putni atgriežas martā. Pārlidojumus veic dienas laikā. Migrējot citroncielavas veido lielus barus, lai nakšņotu, mēdz apvienoties ar citu sugu cielavām.[4][5][7]
Citroncielavas veido monogāmus pārus un ligzdošanas laikā ir ļoti teritoriālas. Agresīvi ir abi dzimumi. Teritorijā pāris gan ligzdo, gan barojas. Sezona citroncielavām ir no aprīļa līdz jūnijam. Kausveida ligzdu būvē matīte, izmantojot sūnas, lapas, sausu zāli un salmus, no iekšpuses izklājot ar dzīvnieku vilnu un putnu spalvām. Ligzda atrodas uz zemes, paslēpta zem kāda lielāka augu cera vai krūma. Tēviņš sagādā būvniecībai nepieciešamo materiālu un aktīvi apsargā mātīti.[5][7]
Dējumā ir 3—7 olas. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 14—15 dienas. Jaunie putni ligzdu atstāj 10—15 dienu vecumā.[5][7]
Citroncielavai ir 2 pasugas:[1]
Citroncielava (Motacilla citreola) ir neliela auguma cielavu dzimtas (Motacillidae) dziedātājputns, kas mājo Eirāzijas centrālajā daļā. Tai ir divas pasugas.
_12-10-2006_1-29-57_PM.JPG)
-_Breeding_Male_of_calcarata_race_at_Bharatpur_I_IMG_5755.jpg)
