nomes no trilho de navegação
Hibiscus boryanus
Le foulsapate marron ou mahot bâtard (Hibiscus boryanus)[1] est un arbuste ou un petit arbre de la famille des Malvaceae endémique des Mascareignes. Il est présent à basse et à moyenne altitude, en forêt humide. Les fleurs peuvent être rouges ou orangées. C'est une espèce protégée, introduite dans d'autres pays et cultivée comme plante ornementale.
Selon l'INPN (17 sept. 2016)[2] :
Hibiscus boryanus
Le foulsapate marron ou mahot bâtard (Hibiscus boryanus) est un arbuste ou un petit arbre de la famille des Malvaceae endémique des Mascareignes. Il est présent à basse et à moyenne altitude, en forêt humide. Les fleurs peuvent être rouges ou orangées. C'est une espèce protégée, introduite dans d'autres pays et cultivée comme plante ornementale.
Hibiscus boryanus ir apdraudēta hibisku suga, kas endēma Maskarēnu salām.[1][2][3]
Lai arī suga ir reta, plaši kultivētā Hibiscus rosa-sinensis jeb Ķīnas roze izveidota, krustojot vairāku sugu hibiskus, ieskaitot Hibiscus boryanus.[4][5]
Maskarēnu salās hibisks pazīstams arī kā Foulsapate marron un Mahot bâtard.
Krūms vai neliels koks, tā augstums līdz 8 m, stumbra caurmērs sasniedz 20 cm. Ziedu krāsa no oranžas līdz sarkanai.[5][6]
Sastopams Maurīcijā un Reinjonā Indijas okeāna rietumu daļā. Dod priekšroku vietām, kur augu gadu saglabājas pietiekams, taču ne pārmērīgs mitrums. Izvēlas saulainas vietas ar nelielu ēnojumu visas dienas garumā. Pārāk liela ēna novājina augu un samazina ziedu produktivitāti. Kaut arī augs ir rets, Maurīcijā nacionālie dārzi un dabas aizsardzības pārvaldes sugu reintroducē savvaļā.[5][6]
Hibiscus boryanus ietilpst atsevišķā hibisku ģints grupā Lilibiscus, kuru veido aptuveni 10 sugas — Hibiscus arnottianus, Hibiscus denisonii, Hibiscus fragilis, Hibiscus genevii, Hibiscus kokio, Hibiscus liliiflorus, Hibiscus rosa-sinensis, Hibiscus schizopetalus, Hibiscus storckii.
Izņemot plaši kultivēto Ķīnas rozi un koraļļu hibisku no Austrumāfrikas, to areāli ir ierobežoti un aptver Indijas okeāna rietumu daļas salas, Havajas un Fidži. Diemžēl, dabiskās vides iznīcināšanas rezultātā gandrīz visas šīs sugas atrodas uz izmiršanas robežas.[6][7]
Senāk kolonisti hibisku izmantoja ēku konstrukcijās. No lapām gatavotu tēju lieto pret klepu un peldēs kā līdzekli nieru sāpju mazināšanai.[6]
Hibiscus boryanus ir apdraudēta hibisku suga, kas endēma Maskarēnu salām.
Lai arī suga ir reta, plaši kultivētā Hibiscus rosa-sinensis jeb Ķīnas roze izveidota, krustojot vairāku sugu hibiskus, ieskaitot Hibiscus boryanus.
.JPG)
