Kroklūpas vārpstiņgliemezis (Laciniaria plicata) ir sīku sauszemes vēderkāju molusku suga. Franču dabaszinātnieks Žaks Draparno sugu aprakstīja 1801. gadā. Suga ir ierakstīta Zviedrijas sarkanajā grāmatā, kā apdraudēta. 2018. gadā kroklūpas vārpstiņgliemezis tika izraudzīts par Latvijas gada gliemi, kā suga kas var kalpot par indikatoru augstvērtīgiem, ilgtoši neskartiem mežu biotopiem.[1]
Čaula ir vārpstveida, samērā slaida ar 12-13 vijumiem[2], vītņojuma apakšējā trešdaļā nedaudz cilindriska. Tā ir 15-18 mm gara un 3,3-3,6 mm diametrā. Čaulas ieeja plata, lūpa liela un atliekta ar 6—9 lūpas zobiņiem. Atsevišķiem eksemplāriem šie zobiņi var būt mazi, vai pat vispār nebūt. Apakšējais zobs neliels ar ieliekumu lejas daļā. Apakšējais valnītis čaulas iekšienē veido 2—3 rievas. Čaulas ieejā redzams tikai viena — augšējā palatālā valnīša gals. Krāsa tumši sarkanīgi brūna. Čaulas virsma ar lielām un regulārām ribām. Uz priekšēja vijuma apmēram 6—7 ribas katrā milimetrā. Ribu virsmas šuves tuvumā var būt ar it kā baltu krāsojumu.
Kroklūpas vārpstiņgliemezis ir tipiska mežu suga un ir izplatīta jauktajos un lapu koku mežos, kalcifīlās vietās, kā arī uz klintīm un mūriem. Suga izplatīta visā Latvijas teritorijā, kā arī citur Eiropā.
Kroklūpas vārpstiņgliemezis (Laciniaria plicata) ir sīku sauszemes vēderkāju molusku suga. Franču dabaszinātnieks Žaks Draparno sugu aprakstīja 1801. gadā. Suga ir ierakstīta Zviedrijas sarkanajā grāmatā, kā apdraudēta. 2018. gadā kroklūpas vārpstiņgliemezis tika izraudzīts par Latvijas gada gliemi, kā suga kas var kalpot par indikatoru augstvērtīgiem, ilgtoši neskartiem mežu biotopiem.