Parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga) ir neliels rožu dzimtas koks, kas tiek kultivēts tā augļu un ziedu dēļ. Tā ir vienīgā suga cidoniju (Cydonia) ģintī, kas ietilpst ābeļu apakšdzimtā. Tā stumbrs ir līks, un spēj izaug pat 6 metru garš.[1] Ziedi ir balti vai bāli rozā ar piecām ziedlapām. Bumbierveidīgie zeltainie augļi ir āboli. Neapstrādātas parastās cidonijas ir cietas un ne sevišķi garšīgas, tāpēc biežāk tās īpaši pagatavo vai izmanto ēdienu sastāvā. Parastā cidonija tiek kultivēta vairāk nekā 4000 gadus,[1] un par tās izcelsmes vietu uzskata Dienvidaustrumāziju un Kaukāzu.
Par cidonijām latviešu valodā sauc arī krūmcidonijas (Chaenomeles), kas ir krūmi ar skābiem, maziem augļiem un kas nepieder pie cidoniju ģints.[2]
Parastā cidonija jeb aiva (Cydonia oblonga) ir neliels rožu dzimtas koks, kas tiek kultivēts tā augļu un ziedu dēļ. Tā ir vienīgā suga cidoniju (Cydonia) ģintī, kas ietilpst ābeļu apakšdzimtā. Tā stumbrs ir līks, un spēj izaug pat 6 metru garš. Ziedi ir balti vai bāli rozā ar piecām ziedlapām. Bumbierveidīgie zeltainie augļi ir āboli. Neapstrādātas parastās cidonijas ir cietas un ne sevišķi garšīgas, tāpēc biežāk tās īpaši pagatavo vai izmanto ēdienu sastāvā. Parastā cidonija tiek kultivēta vairāk nekā 4000 gadus, un par tās izcelsmes vietu uzskata Dienvidaustrumāziju un Kaukāzu.
Par cidonijām latviešu valodā sauc arī krūmcidonijas (Chaenomeles), kas ir krūmi ar skābiem, maziem augļiem un kas nepieder pie cidoniju ģints.