Agrostis gigantea Roth

Lielā smilga (latīņu: Agrostis gigantea) ir daudzgadīgs 30—100 cm augsts lakstaugs. Bieži sastopams mitrās pļavās, mežmalās, krastmalās.

Raksturojums

Lielās smilgas saknenis ir ložņājošs, stīgojošu virszemes dzinumu nav. Ceri brīvi. Stumbri spēcīgi, gludi, taisni vai pacili. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, lineāras, plakanas, abās pusēs raupjas, ar daudziem dzelonīšiem. Lapu makstis garas, gludas, mēlīte garena, smaila, līdz 0,6 cm gara. Zied jūnijā un jūlijā. Ziedkopa — ziedēšanas laikā izpletusies skara, līdz ziedēšanai un pēc noziedēšanas saspiesta, ar tieviem, skarbiem zariņiem, kas sakopoti pa nedaudziem atstatos pušķos. Vārpiņas ar 1 ziedu. Vārpiņas plēksnes aptuveni vienādas, lancetiskas, tikpat garas kā vārpiņa; ārējai plēksnei 1 dzīsla, iekšējai — 1—3 dzīslas. Zieda plēksnes 2, ārējā plēksne līdz divreiz garāka par iekšējo, bez akota vai ar īsu akotu, ar 5 dzīslām un gludu virsmu. Auglis - ap 0,1 cm garš grauds. Pavasarī attīstās samērā vēlu. Lpobarības vērtība diezgan augsta (100 kg siena satur 51—58 barības vienības). Mājdzīvnieki to ēd labprāt kā ganībās, tā arī siena veidā. Pēc nopļaušanas ātri ataug un dod labu atālu. Der arī zālienu ierīkošanai parkos.