Garstilbji, garstilbju ģints (Himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas.[1] Tās ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un dažas attālas okeānu salas. Garstilbji mājo siltos vai karstos reģionos viegli sāļu ūdenstilpņu krastos. Vienas sugas — melnā garstilbja (Himantopus novaezelandiae) — izdzīvošana Jaunzēlandē ir kritiski apdraudēta dēļ no Eiropas ievestajiem plēsējiem (kaķiem, sermuļiem, žurkām) un hibridizācijas ar parasto garstilbi.
Latvijā reizēm var novērot vienu garstilbju ģints sugu — garstilbi (Himantopus himantopus).[2] Suga Latvijā ir reta ieceļotāja un līdz šim bijuši tikai divi novērojumi. Visticamākais, ieceļošana sagaidāma arī turpmāk, jo 2012. gadā ir bijusi pierādīta ligzdošana Klaipēdas apkaimē Lietuvā..[3]
Atsevišķos informācijas avotos divu sugu vietā tiek izdalītas 4—5 sugas, lai gan Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība atzīst tikai 2 sugas, pārējās grupas sistematizējot kā garstilbja (Himantopus himantopus) 5 pasugas (H.h.himantopus, H.h.leucocephalus, H.h.knudseni, H.h.mexicanus, H.h.melanurus).[1][4]
Garstilbju ģints sugas ir vidēji lieli bridējputni ar ļoti garām, tievām kājām, relatīvi nelielu galvu un gariem, smailiem, taisniem knābjiem.[5] Lielākais ģintī ir melnais garstilbis, kura ķermeņa garums var sasniegt 40 cm, svars 220 g.[6] Mazākais dzimtā ir melnkakla garstilbis (H.h. mexicanus), kura mazāko īpatņu ķermeņa garums ir 33 cm, svars 136 g.[7][8] Abi dzimumi izskatās vienādi, tomēr tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[9] Garās kājas ir sārtas un pēdām ir daļēji attīstījušās peldplēves.[9] Lielākajai daļai šo putnu ir melnbalts apspalvojums, dažām pasugām uz muguras tumši brūns tonējums. Izņēmums ir melnais garstilbis, kura apspalvojums ir viscauri melns.
Garstilbji barojas ar dažādiem ūdens bezmugurkaulniekiem, piemēram, moluskiem, vēžveidīgajiem, kukaiņu kāpuriem un posmtārpiem. Tie barojas arī ar kurkuļiem un nelielām zivtiņām.[9] Šīs grupas putni ligzdo uz zemes, seklā iedobē, ūdentilpnes tuvumā, bieži retinātās kolonijās. Ligzdošanas teritorija tiek agresīvi apsargāta un ienaidnieki tiek padzīti ar lielu enerģiju un troksni.[9]
Garstilbji, garstilbju ģints (Himantopus) ir īlenknābju dzimtas (Recurvirostridae) tārtiņveidīgo putnu ģints, kas apvieno 2 mūsdienās dzīvojošas sugas. Tās ir sastopamas gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu un dažas attālas okeānu salas. Garstilbji mājo siltos vai karstos reģionos viegli sāļu ūdenstilpņu krastos. Vienas sugas — melnā garstilbja (Himantopus novaezelandiae) — izdzīvošana Jaunzēlandē ir kritiski apdraudēta dēļ no Eiropas ievestajiem plēsējiem (kaķiem, sermuļiem, žurkām) un hibridizācijas ar parasto garstilbi.
Latvijā reizēm var novērot vienu garstilbju ģints sugu — garstilbi (Himantopus himantopus). Suga Latvijā ir reta ieceļotāja un līdz šim bijuši tikai divi novērojumi. Visticamākais, ieceļošana sagaidāma arī turpmāk, jo 2012. gadā ir bijusi pierādīta ligzdošana Klaipēdas apkaimē Lietuvā..
