Biezpēdaiņi jeb biezpēdaiņu apakškārta (Tylopoda) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām, kas apvieno lamas, kamieļus un alpakas.
Piezpēdaiņu sugu dabiskais izplatības areāls aptver Dienvidameriku, Ziemeļāfriku un Āziju. Austrālijā dzīvojošie savvaļas kamieļi ir cilvēku introducēti 19. gadsimta vidū. Ziemeļamerikā un Eiropā ir bagātīgi kamieļu fosiliju atradumi. Senākie zināmie biezpēdaiņi dzīvoja eocēnā pirms 46,2 miljoniem gadu.[1] Biezpēdaiņu kārtā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša dzimta - kamieļu dzimta (Camelidae).
Biezpēdaiņu dzimtas ārēji ir bijušas ļoti atšķirīgas. Piemēram, kamieļu dzimtas dzīvnieki ir lieli vai vidēji lieli, bet Eiropā dzīvojošās un izmirušās Cainotheriidae dzimtas dzīvnieki bija līdzīgi zaķiem un trušiem, toties Protoceratidae dzimtas dzīvniekiem bija ragi un atgādināja briežus un antilopes. Bet kādreiz Ziemeļamerikā dzīvojošie Merycoidodontodae dzimtas dzīvnieki bija aitas augumā un ārēji līdzinājās damaniem (Hyracoidea).[2]
Biezpēdaiņi jeb biezpēdaiņu apakškārta (Tylopoda) ir viena no pārnadžu kārtas (Artiodactyla) apakškārtām, kas apvieno lamas, kamieļus un alpakas.
Piezpēdaiņu sugu dabiskais izplatības areāls aptver Dienvidameriku, Ziemeļāfriku un Āziju. Austrālijā dzīvojošie savvaļas kamieļi ir cilvēku introducēti 19. gadsimta vidū. Ziemeļamerikā un Eiropā ir bagātīgi kamieļu fosiliju atradumi. Senākie zināmie biezpēdaiņi dzīvoja eocēnā pirms 46,2 miljoniem gadu. Biezpēdaiņu kārtā ir tikai viena mūsdienās dzīvojoša dzimta - kamieļu dzimta (Camelidae).
Biezpēdaiņu dzimtas ārēji ir bijušas ļoti atšķirīgas. Piemēram, kamieļu dzimtas dzīvnieki ir lieli vai vidēji lieli, bet Eiropā dzīvojošās un izmirušās Cainotheriidae dzimtas dzīvnieki bija līdzīgi zaķiem un trušiem, toties Protoceratidae dzimtas dzīvniekiem bija ragi un atgādināja briežus un antilopes. Bet kādreiz Ziemeļamerikā dzīvojošie Merycoidodontodae dzimtas dzīvnieki bija aitas augumā un ārēji līdzinājās damaniem (Hyracoidea).
