nomes no trilho de navegação
Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs.[1][2] Tās izplatītas Āfrikas centrālās daļas mežos.[2]
Zvīņastlidvāveres ir nelieli vai vidēji lieli grauzēji ar pūkainu asti un lielām ausīm, ārēji atgādinot vāveres. Tomēr to aste nav tik pūkaina kā vāverēm.[2] Lielākajai daļai sugu (izņemot Kamerūnas zvīņastvāveri), līdzīgi kā lidvāverēm, priekškājas un pakaļkājas savieno ādas membrāna. Atšķirībā no lidvāverēm membrāna priekškājām pievienota drīzāk pie elkoņa, nevis pie plaukstas locītavas. Astes apakšējā daļā pie pamatnes aug divas rindas smailas, uz augšu pacēlušās keratīna plāksnītes. Tās kalpo dzīvnieka atbalstam, sēžot uz koka zara, iecērtoties ka āķiem mizā.[2][3] Lielākajai daļai sugu ir košs kažoks.[2]
Lielākā daļa dzimtas sugu ir aktīvas nakts laikā, gaišo diennakts laiku pavadot koka dobumā. Galvenokārt barojas ar augu izcelsmes barību: lapām, ziediem un augļiem. Nelielos daudzumos barojas arī ar kukaiņiem. Meklējot barību, mēdz klejot, bet ne tālāk par 6 km no migas.[2][3] No koka uz koku lec planējot, līdzīgi kā lidvāveres izplešot ādas kroku. Ar astes palīdzību spēj lidojumam mainīt virzienu.[2] Parasti uzturas pa pāriem, bet reizēm veido kolonijas, kurās var būt līdz 100 īpatņiem.[2]
Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae)
Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae) ir viena no grauzēju kārtas (Rodentia) dzimtām, kas apvieno 7 mūsdienās dzīvojošas sugas un kas tiek iedalītas 3 ģintīs. Tās izplatītas Āfrikas centrālās daļas mežos.
