Phalacrocorax carbo (Linnaeus 1758)

Šis raksts ir par pelikānveidīgo putnu. Par citām jēdziena Krauklis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Jūras krauklis, jūraskrauklis jeb kormorāns, arī ūdenis^[1] (Phalacrocorax carbo) ir jūraskraukļu dzimtas (Phalacrocoracidae) pelikānveidīgais putns. Izdala 5 pasugas.^[2]

Eiropā pašlaik dzīvo apmēram 1,2 miljoni jūras kraukļu, lai gan nesenā pagātnē tie bija gandrīz izmiruši, jo zvejnieki tos uzskatīja par saviem konkurentiem zivju ieguvē. Jūras kraukļi tika nežēlīgi iznīcināti, bet pateicoties aizsardzības pasākumiem, to populācija ir atjaunojusies.^[3] Zīmīgi, ka populācijai atjaunojoties, ir atsākušies vecie konflikti ar zvejniekiem.

Izplatība

Jūras kraukļi Duisburgas zoodārzā

Tas dzīvo Eiropā, Ziemeļāfrikā un Ziemeļamerikā Atlantijas okeāna krastā, kā arī Fēru salās, Islandē un Grenlandē. Jūras kraukļi dzīvo arī okeāna krastā Austrālijā, Jaunzēlandē, Japānā, Indijā un Ķīnā.

Ziemeļos dzīvojošie putni ziemas laikā migrē uz dienvidiem un apmetas jebkuru ūdeņu krastā, ja tie ir bagāti ar zivju resursiem.

Latvijā

Līdz 20. gadsimta 80. gadu beigām jūras krauklis Latvijā bija reti sastopams, taču tagad kļuvis par pilntiesīgu Latvijas faunas pārstāvi. Ornitologi uzskata, ka šobrīd varētu būt apmēram 2000 jūras kraukļu, kas izveidojuši kādas 20 kolonijas. Sevišķi strauji to skaits audzis pēdējos desmit gados (vairāk kā par 30%^[4]). Latvijas tuvumā liela jūras kraukļu kolonija atrodas Kuršu kāpā Lietuvā. Latvijā ligzdošanas vietas koncentrējušās Lubāna ezerā un apkārtnē, lielajos piekrastes un Latgales ezeros.

Izskats

Jūras kraukļu ligzdas kokos Indijā

Jūras kraukļi Ķīnā

Jūras kraukļa olas

Jūras krauklis ir liels putns, tā ķermenis ir 72—102 cm garš, spārnu plētums 121—160 cm, svars 1,5—5,3 kg,^[5][6] vidējais svars 2,6—3,7 kg.^[7] Putnam ir salīdzinoši gara aste ar 14 lidspalvām. Jūras kraukļa apspalvojums ir melns ar dzeltenu plankumu pazodē rīkles daļā. Pieaugušam putnam riesta laikā uz augšstilbiem ir balti laukumi. Eiropas ūdeņos jūras krauklis no cekulainā jūras kraukļa atšķiras ar lielāku un masīvāku ķermeni, biezāku, platāku knābi, cekula trūkumu, un tam apspalvojumā nav zaļā spīduma.

Uzvedība un barība

Jūras krauklis barību meklē jūrā, upēs un to grīvās, kā arī saldūdens ezeros. Ziemeļos dzīvojošie putni migrē uz dienvidiem un ziemu pavada jebkurā piekrastē, kur vien atrodams pietiekami daudz zivju.

Barības meklējumos jūras krauklis var ienirt ļoti dziļi, tomēr bieži tas medī arī seklumā. Jūras krauklis savu lomu parasti iznes ūdens virspusē. Jūras krauklim garšo daudz dažādu zivju, bet tas bieži medī zušus. Paiet zināms laiks, līdz jūras krauklis apēdīs zuti, jo putns meklē izdevīgāko veidu, kā to norīt. Apvienotās Karalistes ūdeņos ir novērots, ka jūras krauklis bieži ienirst uz 20—30 sekundēm, virs ūdens tas atelpai atvēl vienu trešdaļu laika no niršanas, tad atkal ienirst. Jūras krauklis ir viens no retajiem putniem, kurš spēj grozīt acis, lai sekotu medījumam.^[7]

Ligzdošana

Jūras krauklis ligzdo galvenokārt piekrastē, veidojot ligzdas uz klintīm vai kokos. Tā sakrauta no zariem un jūraszālēm. Ja kokos sāk ligzdot jūras kraukļi, tie nokalst no pārmērīgā un nepārtrauktā mēslojuma. Nereti ligzdas nokrīt un olas saplīst. Tomēr aizvien vairāk putnu izvēlas ligzdot arī iekšzemē, saldūdeņu baseinu krastos. Dējumā 3—4 olas.

Sistemātika

Jūras krauklim ir 5 pasugas:^[2][7]

• Phalacrocorax carbo carbo — nominālpasuga, sastopama Kanādas austrumos, ASV ziemeļaustrumos, Grenlandē, Islandē, Norvēģijā un Britu salās;
• Phalacrocorax carbo hanedae — sastopams Japānā;
• Phalacrocorax carbo maroccanus — sastopams Ziemeļāfrikas rietumos;
• Phalacrocorax carbo novaehollandiae — sastopams Austrālijā, Tasmanijā, Jaunzēlandē, Jaunkaledonijā, Zālamana un Četema salās;
• Phalacrocorax carbo sinensis — sastopams no Centrāleiropas līdz Indijai un Ķīnai.

Citi interesanti fakti

Kad putns žāvē spārnus, tā kontūras atgādina krustu — tādēļ dažkārt putns tika izmantots viduslaiku kristīgajā heraldikā.

Atsauces