nomes no trilho de navegação
Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Tie ir no 1 mm līdz 6 cm gari un pat garāki dzīvnieki. Nesegmentētās galvkrūtis vienmēr skaidri nodalītas ar pāržmaugu no nesegmentētā vēdera. Abus nodalījumus saista kātiņš. Katrai helicerai ir nadziņš, kurā ir indes dziedzera atvere. Ar indes dziedzeru sekrētu nogalina laupījumu. Elpošanas orgāni ir plaušas vai plaušas un trahejas. Ja ir tikai lapveida plaušas, tad tās vienmēr ir divi pāri un to atveres atrodas vēdera priekšdaļas apakšpusē (četrplaušu zirnekļiem - Tetrapneumones). Divplaušu zirnekļiem — Dipneumones ir tikai viens pāris plaušu, bet bez plaušām tiem ir arī trahejas. Zirnekļiem pie vēdera ir divi līdz četri pāri tīmekļa kārpu; četrplaušu zirnekļiem to ir divi vai četri pāri, bet divplaušu zirnekļiem - trīs pāri. Ar kārpām ir saistīti tīmekļa dziedzeri; sekrēts dziedzeros ir šķidrā stāvoklī; izdaloties un saskaroties ar gaisu, tas sacietē.
Zirnekļi ir plēsēji ar visai plašu areālu. Dzīvo ļoti dažādās vietās: stepēs, mežos, upju un ezeru krastos un pat ūdenī. Zirnekļu dzīvesveids ir saistīts ar spēju aust tīklus. Tīklu auž mātītes, tēviņi parasti tīmekļa vērpjamo aparātu maz izmanto. Visu zirnekļu mātītes tin olu kokonu - apvalku pašu izdētajām olām. Arī tēviņi izmanto tīmekļa vērpjamo aparātu: uz tīmekļa pavedienu auduma tie izdala spermu, ko pēc tam ievada pedipalpu kopulācijas orgānā. Tīmekļa pavedienus izlieto arī vēl citādi: ar tīmekļa audumu izklāj alas un cauruļveida ejas, kurās zirnekļi dzīvo ilgi (nometnieki) vai īslaicīgi (klejotāji), citos gadījumos tīmekļi dod ligzdai formu. Pa tīmekļa pavedienu zirneklis laižas lejup vai rāpjas augšup, ar tā palīdzību pārlido: pavedienus pārlidojumiem ar vēja palīdzību sevišķi izmanto rudenī. Visbeidzot no tīmekļiem zirneklis auž tīklu, ar kuru ķer laupījumu. Tīkls var būt savienots tieši ar zirnekļa ligzdu, kā tas, piemēram, ir mājas zirneklim - Tegenaria domestica. Vissarežģītākie tīkli ir riteņveidīgais un tam līdzīgie.
Visai interesanti tīklu veido un izmanto Hyptiotes ģints zirnekļi. Hyptiotes zirnekļu tīkls ir riteņveida tīkla sektors, tam pavisam četri stari. No staru savienojuma punkta atiet stiprs, garš pavediens, kas nostiprināts pie koka zara, uz kura sēž zirneklis. Daļu pavediena zirneklis paceļ cilpas veidā uz augšu un tādējādi notur tīklu nostiprinātā stāvoklī. Tīkla četrus starus šķērso 8—15 lipīgi, šķērseniski pavedieni. Kad pie lipīgā pavediena pielīp kāds divspārnis, zirneklis atlaiž saspringto pavedienu, atlaiž cilpu un muša pielīp pie blakus esošajiem šķērseniskajiem pavedieniem. Šo paņēmienu zirneklis atkārto divas līdz sešas reizes, pēc tam tas zirnekļiem raksturīgajā veidā vēl papildus aptin savu upuri. Hyptiotes ģints zirnekļiem nav indes dziedzeru. Lai laupījumu paralizētu, zirnekļi ar heliceru to ievaino un vienlaicīgi no tās pašas heliceras brūcē ielaiž indi. Laupījumu saindēt sevišķi svarīgi, ja zirneklis (vilkzirnekļi, karakurts, lēcējzirnekļi) nelieto ķeramo tīklu, tas ir, medījumu iegūst to noķerot.
Pēc dzimumakta, dažkārt arī tā laikā, mātīte dabisku instinktu vadīta apēd tēviņu. Pisaura ģints tēviņi pirms pārošanās pienes mātītei paša noķertu mušu vai citu kukaini, kuru mātīte dzimumakta laikā apēd. Mātīte dēj olas uz speciāla pašas izgatavota plakana vai maisveida tīmekļa pavediena, kuru pēc tam ar otru pavedienu satin kokonā. Mātīte bieži vien kokonu nēsā līdzi helicerās vai piestiprinātu pie vēdera (piemēram, tarantuls). Tarantuls arī vēlāk rūpējas par pēcnācējiem: no olām izšķīlušos mazuļus mātīte kādu laiku nēsā uz muguras. Zirnekļi, tāpat kā citi posmkāji, augdami maina ādu: dzīves laikā tie parasti met ādu četras reizes. Daudzi zirnekļi dzīvo tikai vienu gadu. Tādā gadījumā pārziemo olas (piemēram, Araneus). Ja dzīves ilgums ir divi gadi, tad dažreiz tie pārziemo pēc otrās vai trešās ādas mešanas, citreiz - kad sasniegta dzimumgatavība. Stepju un mežastepju joslā dzīvo vilkzirneklis— Trochosa singoriensis, kas slēpjas un lamatas upurim ierīko vertikālā alā, kuru pats izrok zemē; alā iekritušajam kukainim vilkzirneklis ar helicerām iedur smadzenēs, un kukainis momentāni nobeidzas. Cilvēkam vilkzirnekļa kodiens nav bīstams un, izņemot iekaisumu kodiena vietā, citu seku nav. Cilvēkam bīstams var būt karakurta ("melnās atraitnes") — Lathrodectes tredecimguttatus kodums. Šis zirneklis ir apmēram 1 cm garš un sastopams stepju joslā; vēders melns, ar sarkaniem plankumiem. Karakurta mātītes izveidotā ligzda atrodama gan zemes virspusē — zālē, gan arī gadījuma rakstura iedobumos. Karakurts barojas ar kukaiņiem un zirnekļveidīgajiem. Lopiem, pat zirgiem, govīm vai kamieļiem, kodums bieži vien ir nāvīgs. Sakosts cilvēks jūt stipras sāpes, nervu darbības traucējumus; parādās sviedri, sākas vemšana, krampji. Šīs parādības ilgst 2—3 dienas, tad sākas lēna izveseļošanās. Nav izslēgti arī nāves gadījumi. Ūdenszirneklis — Argyroneta aquatica no tīmekļa pavedieniem izveido olveida vai zvanveida zemūdens mītni valrieksta lielumā, kuru jau celšanas laikā pakāpeniski piepilda ar gaisu, ko zirneklis iegūst, uzpeldot ūdens virspusē. Gaiss zirneklim paliek starp baltajiem, ūdenī nesamirkstošajiem matiņiem, ar kuriem blīvi pārklāts vēders. Mītne zirneklim noder gan kur iedēt olas, gan kur paslēpties.
Zirnekļu kārta iedalās 3 apakškārtās. Pasaulē ir zināmas ap 42000 sugu, Latvijā ap 470 sugām.
Kārta Zirnekļi (Araneae)
(†) - izmirušu organismu grupa.
Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Tie ir no 1 mm līdz 6 cm gari un pat garāki dzīvnieki. Nesegmentētās galvkrūtis vienmēr skaidri nodalītas ar pāržmaugu no nesegmentētā vēdera. Abus nodalījumus saista kātiņš. Katrai helicerai ir nadziņš, kurā ir indes dziedzera atvere. Ar indes dziedzeru sekrētu nogalina laupījumu. Elpošanas orgāni ir plaušas vai plaušas un trahejas. Ja ir tikai lapveida plaušas, tad tās vienmēr ir divi pāri un to atveres atrodas vēdera priekšdaļas apakšpusē (četrplaušu zirnekļiem - Tetrapneumones). Divplaušu zirnekļiem — Dipneumones ir tikai viens pāris plaušu, bet bez plaušām tiem ir arī trahejas. Zirnekļiem pie vēdera ir divi līdz četri pāri tīmekļa kārpu; četrplaušu zirnekļiem to ir divi vai četri pāri, bet divplaušu zirnekļiem - trīs pāri. Ar kārpām ir saistīti tīmekļa dziedzeri; sekrēts dziedzeros ir šķidrā stāvoklī; izdaloties un saskaroties ar gaisu, tas sacietē.
