Die Clupeoidei sind eine Unterordnung der Heringsartigen (Clupeiformes) die, mit Ausnahme des im Süßwasser lebenden westafrikanischen Stachelherings (Denticeps clupeoides) (Familie Denticipitidae, Unterordnung Denticipitoidei), alle Arten der Heringsartigen umfasst.
Bei den Clupeoidei erstreckt sich die Seitenlinie nicht über den Körper, sondern reicht nur ein bis zwei Schuppen hinter den Kiemendeckel, weitere mit Poren versehene Seitenlinienschuppen fehlen. Die Schwanzflosse wird von 19 Hauptflossenstrahlen gestützt. Die erste Uroneuralia ist normalerweise mit dem Wirbelkörper eines bestimmten Wirbels (erste Präurale) der Schwanzwirbelsäule verschmolzen, die Parhypurale normalerweise von diesem Wirbelkörper getrennt. Dieser Wirbel liegt vor einem weiteren Wirbel (erste Urale), der bei allen Heringsartigen mit der zweiten Hypuralia verwachsen ist. Die Schwimmblase ist sehr unterschiedlich ausgebildet und bei den Beilbauchheringen extrem spezialisiert. In den Eiern ist das Eigelb segmentiert (sonst nur noch bei den Butten).
Zu den Clupeoidei gehören sechs Familien, 83 Gattungen und etwa 400 Arten[1].
Die Clupeoidei sind eine Unterordnung der Heringsartigen (Clupeiformes) die, mit Ausnahme des im Süßwasser lebenden westafrikanischen Stachelherings (Denticeps clupeoides) (Familie Denticipitidae, Unterordnung Denticipitoidei), alle Arten der Heringsartigen umfasst.
A dos clupeoideos (Clupeoidei) é unha das dúas subordes en que se divide a orde dos clupeiformes e que, coa excepción de Denticeps clupeoides, especie que vive en augas doces do oeste africano, e é a única da familia dos denticipítidos (Denticipitidae) (e da suborde dos denticiptoideos (Denticiptoidei), inclúe a todos os tipos de sardiñas, arenques e bocareus.
Os clupeoideos non presentan a liña lateral estendida por todo o corpo, senón só nos opérculos que tapan as galadas.
A aleta caudal, de forma semilunar, está sustentada por 19 raios.
A vexiga natatoria é moi diferente e especializada.
A clasificación dos clupeoideos aínda é controvertida. Para algúns autores comprende seis familias, que reúnen 84 xéneros e aproximadamente 360 especies:
Pero segundo o SIIT, comprende só cinco, xa que exclúe a dos Dussumieriidae, mantendo as restantes das citadas máis arriba.[1]
A dos clupeoideos (Clupeoidei) é unha das dúas subordes en que se divide a orde dos clupeiformes e que, coa excepción de Denticeps clupeoides, especie que vive en augas doces do oeste africano, e é a única da familia dos denticipítidos (Denticipitidae) (e da suborde dos denticiptoideos (Denticiptoidei), inclúe a todos os tipos de sardiñas, arenques e bocareus.
Siļķu apakškārta (Clupeoidei) ir viena no divām siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) apakškārtām,[1] kas apvieno gandrīz visas siļķveidīgās zivis, apmēram 405 sugas. Tās tiek iedalītas 6 dzimtās.[2] Otrajā zobaino siļķu apakškārtā (Denticipitoidei) ir tikai viena suga.
Siļķu apakškārtu Latvijā pārstāv 3 sugas: reņģe (Clupea harengus membras), brētliņa (Sprattus sprattus) un palede (Alosa fallax). Gan reņģe, gan brētliņa ir saimnieciski nozīmīga Baltijas jūras zivs. Toties palede iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā. Tās nelielā daudzumā mēdz nozvejot kopā ar reņģēm.[3] Rets ieceļotājs Baltijas jūrā ir anšovs (Engraulis encrasicholus), kas pieder anšovu dzimtai (Engraulidae).[3] Latvijas zivju sarakstā iekļauta arī aloza (Alosa alosa). Tomēr šī suga Latvijas ūdeņos nav konstatēta nevienu reizi. Baltijas jūrā novērota tikai rietumdaļā.[4]
Siļķu apakškārtas zivīm ir raksturīga astes uzbūve: astes skriemelis ir atdalīts no pārējā mugurkaula (starp to un nākamo skriemeli ir atstarpe). Sānu līnija vāji izteikta vai neredzama. Lielākajai daļai sugu uz vēdera viduslīnijas aug smailas, asas, ķīļveida zvīņas.[1][5]
Siļķu apakškārta (Clupeoidei) ir viena no divām siļķveidīgo kārtas (Clupeiformes) apakškārtām, kas apvieno gandrīz visas siļķveidīgās zivis, apmēram 405 sugas. Tās tiek iedalītas 6 dzimtās. Otrajā zobaino siļķu apakškārtā (Denticipitoidei) ir tikai viena suga.
鯡亞目下分4科：
청어아목(Clupeoidei)은 청어목에 속하는 2개의 조기어류 아목 중의 하나이다. 나머지 아목은 이빨청어아목(Denticipitoidei)이다.
2013년 기준으로, 계통 분류는 다음과 같다.[1] [2][3]
청어목 청어아목 청어과Dorosomatinae
Alosinae
Ehiravinae
Clupeinae
눈퉁멸과 + Spratelloidinae
Spratelloidinae
미확인 분류[3]
멸치과Coiliinae
Engraulinae
이빨청어아목
