Egretas melnkoks (Diospyros egrettarum), arī Egretas ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Tas ir reti sastopams melnkoks, kas Sarkanajā grāmatā ierindots kritiski apdraudēto sugu sarakstā.[1]
Sasniedz 3—5 m augstumu. Lapas veselas, kātainas, ar gludu malu un skaidri redzamu plūksnainu dzīslojumu, uz zariem pamīšus. Ziedi skarās lapu žāklēs.
Līdzīgi citiem melnkokiem, tā kodolkoksne ir ārkārtīgi cieta un smaga.[2]
Sastopams tikai Maurīcijā, kur cietzemē saglabājušies mazāk kā desmit īpatņu. Taču blakus esošajā Egretas saliņā sugas populācija 2007. gadā veidoja 3518 pieaugušus kokus.[2][3] Aug arī vairākos botāniskos dārzos gan Maurīcijā, gan citviet pasaulē.
Egretas melnkoks bija izturīgs pret invazīvo sugu ievešanu, taču tā izplatību stipri samazināja izciršana un ainavas izmaiņas, kā arī Maskarēnu milzu bruņurupuču un Maurīcijas milzu scinka iznīcināšana, kuri izplatīja melnkoka sēklas. Mazāku izmēru augļēdāji nespēja šīs sēklas norīt. Maurīcijas savvaļas fonda vadībā veiktā Egretas atbrīvošana no žurkām un svešzemju augiem labvēlīgi ietekmēja arī melnkoka populāciju.
2000. gadā Egretā tika atvesti pirmie četri Aldabras milzu bruņurupuči, kas aizņēma pagātnē izmedīto bruņurupuču ekoloģisko nišu. 2009. gadā to skaits bija pieaudzis līdz 19 pieaugušiem īpatņiem. Bruņurupuči lielā skaitā patērē nobirušos un nobriedušos melnkoku augļus, izvadot un izkaisot sēklas un radot simtiem jaunu asniņu lauciņus.[3][4]
Egretas melnkoks Pamplemuses botāniskajā dārzā
Melnkoka stumbri, Egreta
Bruņurupuču radīts melnkoku asniņu lauciņš Egretā
Egretas melnkoks (Diospyros egrettarum), arī Egretas ebenkoks ir melnkoku dzimtas suga, kas endēma Maurīcijai. Tas ir reti sastopams melnkoks, kas Sarkanajā grāmatā ierindots kritiski apdraudēto sugu sarakstā.
